Mongolijas savvaļas ēzelis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mongolijas savvaļas ēzelis jeb Gobi kulāns[1] (Equus hemionus hemionus) ir viena no Āzijas savvaļas ēzeļu pasugām. Mongolijā tos sauc par dzigetiem. Mongolijas savvaļas ēzeļi galvenokārt sastopami Mongolijas stepēs un Gobi tuksnesī, nelielā daudzumā ieklīstot Ķīnas ziemeļdaļā. Šajā valstī dzīvo daži simti īpatņi.[1] Kādreiz tie dzīvoja arī Kazahstānā, bet mūsdienās intensīvo medību rezultātā Mongolijas savvaļas ēzeļi šajā valstī vairs nav sastopami.[2]
Mongolijas savvaļas ēzelis Equus hemionus hemionus (Pallas, 1775) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
Ģints | Zirgi (Equus) |
Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
Suga | Āzijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus) |
Pasuga | Mongolijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus hemionus) |
Sinonīmi | |
Equus hemionus luteus | |
Mongolijas savvaļas ēzelis Vikikrātuvē |
Lai arī kopš 1953. gada Mongolijas savvaļas ēzelis ir pilnībā aizsargāts Mongolijas teritorijā, izplešoties lauksaimniecībai un mājdzīvniekiem konkurējot uz veģetācijas un ūdens resursiem, kā arī daudziem mongoļiem pametot pilsētu un uzsākot nomadu dzīves veidu, 1990. gadu sākumā ēzeļu skaits savvaļā kļuva kritisks. Laikā no 1994. līdz 1997. gadam, ieviešot ēzeļiem visstingrāko saudzēšanas režīmu, to skaits izmainījās no 33 000 līdz 63 000, un tas turpina pieaugt.[3] Tomēr ēzeļu skaits mūsdienās ir tikai 50% no tā skaita, kas Mongolijā dzīvoja pirms 70 gadiem. Problēmas rada arī vietējo iedzīvotāju tradīcija medīt savvaļas ēzeļus gaļas ieguvei. Lai regulētu medības, Mongolijas valdība atļauj katru gadu nomedīt līdz 4 500 ēzeļiem, kas ir apmēram 20% no kopējā skaita.[4] Mongolijas savvaļas ēzeļi ir daudzskaitlīgākā savvaļas ēzeļu grupa, kas mūsdienās dzīvo savvaļā.