Mongoļi
etniskā grupa Centrālāzijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Mongoļi (mongoļu: Монголчууд, Mongolchuud, izrunā: [ˈmɔŋ.ɢɔɮ.t͡ʃʊːt]) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās. Mūsdienās mongoļi tiek iedalīti divās lielās grupās, no kurām viena daļa mīt Mongolijā, kur veido valsts pamatnāciju, bet otra dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos.[1]
Mongolijas armijas karavīri | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
~10 miljoniem | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Valodas | |
| |
Reliģijas | |
budisms, šamanisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
tungusu tautas | |
Lielākā mongoļu cilts ir halhi, kuri dzīvo Mongolijā. Vēl Mongolijā dzīvo oirati. Par mongoļiem sauc arī Ķīnā dzīvojošos baoaņus, dunsjanus, daurus un bargus, kā arī Krievijā dzīvojošos burjatus un kalmikus.[1] Nereti par mongoļiem tiek saukti tikai Mongolijas iedzīvotāji, lai gan daudzas mongoļu ciltis mīt blakus esošajā Ķīnā, galvenokārt Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā. Mongolijā kopumā dzīvo ap 3,1 miljonu mongoļu,[2] bet Ķīnā viņu skaits tiek lēsts ap 5,8 miljoniem.[3] Pēc reliģiskās pārliecības lielākoties budisti.[3]