Mutācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mutācijas (no latīņu: mutatio — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas. Mutācijas palielina pēcnācēju daudzveidību.[1] Mutācijas parasti notiek samērā reti, bet to parādīšanās biežumu var palielināt mutagēnu vielu, dažu mikroorganismu vai jonizējošās radiācijas iedarbība. Vairums mutāciju somatiskajās šūnās nekādi neizpaužas, bet dažkārt var pasliktināt šūnas darbību organismā, novest pie tās bojāejas vai nekontrolējamas šūnu vairošanās. Dzimumšūnu mutācijas var tikt nodotas pēcnācējiem. Retos gadījumos mutāciju radītās jaunās organisma īpašības uzlabo organisma eksistences spējas — šādiem organismiem ir labākas izredzes dabīgajā atlasē. Tādējādi mutācijas ir evolūcijas dzinējspēks.