Nacionālais konvents
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nacionālais konvents (franču: Convention nationale) bija Francijas Pirmās republikas vienpalātas parlaments, kas pastāvēja no 1792. gada 20. septembra līdz 1795. gada 26. oktobrim. Sākotnēji tajā bija 745 deputāti, kurus ievēlēja uz divu gadu termiņu. Konventa darbības laiks iezīmē Franču revolūcijas radikālāko posmu, republikas pasludināšanu un revolucionāro teroru Robespjēra vadībā.
Nepieciešamība ievēlēt Nacionālo konventu radās pēc tam, kad 1792. gada 10. augustā Parīzes radikāļu sacelšanās rezultātā tika gāzts karalis Luijs XVI un beidza pastāvēt 1791. gada septembra konstitūcijas ieviestā konstitucionālā monarhija. Francijas Likumdošanas sapulce pieņēma lēmumu, ka valsts nākotne jāizlemj jaunievēlētam konventam.