Nacionālsociālisms
ideoloģija un politiska kustība, kas 20. gadsimta pirmajā pusē tika piekopta nacistiskajā Vācijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Nacionālsociālisms (vācu: Nationalsozialismus), bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919. gadā Vācijā, izveidojoties Nacionālsociālistiskajai vācu strādnieku partijai (NSDAP), kā arī šīs kustības doktrīna.
Nacionālsociālisms tiek uzskatīts par fašisma formu vai variāciju. NSDAP savu doktrīnu sākotnēji formulēja 25 punktu nacionālā sociālisma programmā. Nacionālsociālisma galvenie elementi bija antiparlamentālisms, panģermānisms, rasisms, kolektīvisms, eigēnika, antikomunisms, totalitārisms, kā arī pretošanās gan ekonomiskajām, gan politiskajam liberālismam.
Nacionālsociālismu visbiežāk saista ar Ādolfu Hitleru, kurš bija šīs ideoloģijas pazīstamākais pārstāvis. Kopš 1921. gada viņš vadīja Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju, kas pārstāvēja nacionālsociālisma idejas. Tā nāca pie varas tā sauktajā Veimāras Republikā demokrātisku vēlēšanu ceļā 1933. gadā. Neilgā laikā tā, izmantojot savu varu, kļuva par vienīgo partiju Vācijā un izveidoja totalitāru režīmu. Šo periodu Vācijas vēsturē dēvē par Trešo reihu. Tā pastāvēšana beidzās līdz ar Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā.