Neoliberālisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Neoliberālisms ir politiska ideoloģija, kas atbalsta ekonomisko liberālismu, brīvo tirdzniecību, tirgus deregulāciju un privatizāciju. Neoliberālisms radās 1930. gados, taču plaši izplatīts kļuva 1980. gados,[1] kad šādu politiku aktīvi piekopa Amerikas Savienoto Valstu prezidents Ronalds Reigans un Apvienotās Karalistes premjerministre Mārgarita Tečere.
Ekonomists Breds Delongs neoliberālismu, citkārt dēvētu par tečerismu vai reiganekonomiku, skaidro kā disciplīnu, kas atbalsta brīvo tirgu, minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajās attiecībās, kā arī īpašuma tiesības. Breds Delongs norāda uz diviem neoliberālisma pamatprincipiem, kas ir: ciešs ekonomiskais kontakts starp kapitālistiskajām (jeb attīstītajām) valstīm un jaunattīstības valstīm, kas ir labākais veids, kā paātrināt tehnoloģiju pārvietošanos. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai nabadzīgās valstis kļūtu pārtikušas; valstu valdībām kopumā trūkst spējas pārvaldīt lielus rūpnieciskus vai komerciālus uzņēmumus, tāpēc valsts pārvalde jāsamazina un tai jāpilda tikai paši būtiskākie uzdevumi — ienākumu pārdale, tiesību sistēmas pārvalde, sabiedrisko labumu nodrošināšana u. c. Pārējiem sektoriem jābūt privatizētiem.