Niķelis
Vikipēdijas lapa
| Niķelis | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
|
Niķeļa paraugs un monētas no niķeļa un vara sakausējuma | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +4, +3, +2, 0, −1 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,91 | ||||||
| Blīvums | 8908 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1728 K (1455 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3186 K (2913 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | (20 °C) 6,93×10-8 Ω·m | ||||||
| Skaņas ātrums | 4900 m/s | ||||||
| Van der Vālsa rādiuss | 0,163 nm | ||||||
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28. Tas ir sudrabbalts mirdzošs metāls ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie pārejas metāliem, tas ir ciets un elastīgi. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums dzelzsrūdām. Niķelis ir korozijas izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos (nerūsošais tērauds). Niķeļa savienojumi parasti ir gaiši zaļi. Savienojumos niķelim parasti oksidēšanas pakāpe ir +2.
Niķelis ir atrodams daudzos meteorītos. Dzelzs meteorītos niķeļa koncentrācija sasniedz no 5 līdz 20%.[1]
Izotopi
Ir zināmi pieci stabili niķeļa izotopi, kā arī deviņi nestabili izotopi.[2] Niķelis-58 veido 68,077% no visa kopējā dabā sastopamā niķeļa daudzuma.[3] Atlikušo izotopu sadalījums ir šāds: niķelis-60 (26,223%), niķelis-61 (1,140%), niķelis-62 (3,634%) un niķelis-64 (0,926%).[3]
Izmantošana
Niķelis galvenokārt tiek izmantots dažādu sakausējumu izgatavošanā. Niķeļa sakausējumiem ir raksturīga izturība, elastīgums, kā arī pretestība pret koroziju un karstumu. Aptuveni 65% no kopējā niķeļa daudzuma Rietumu pasaulē tiek patērēta nerūsošā tērauda izgatavošanā,[4] kura pamatelements ir dzelzs ar aptuveni 18% hroma un 8% niķeļa piekausējuma. Ap 12% tiek patērēti karstumizturīgiem sakausējumiem.[4] Atlikušie 23% no niķeļa tiek izmantoti tērauda sakausējumos, uzlādējamās baterijās, katalizatoros un citās ķīmiskās vielās, kā arī monētu kalšanā, metālliešanas produktos un apšuvumos.
Iegūšana
Aptuveni 30% no visas pasaules niķeļa tiek iegūts Ontārio provincē, Kanādā, galvenokārt no pentlandīta ((Fe,Ni)9S8).[2] Lielā daudzuma niķelis tiek iegūts arī Jaunkaledonijā, Austrālijā, Kubā, Indonēzijā un citur.
Vēsture
Niķeli kā ķīmisko elementu 1751. gadā Stokholmā, pētot nikelīna (NiAs) rūdu, atklāja zviedru mineralogs un ķīmiķis Aksels Fredriks Kronštedts. Vārda izcelsme ir meklējama vācu valodas vārdā kupfernickel, kas nozīmē "velna varš" vai "Svētā Nikolaja (Nick) varš".[1]
Atsauces
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: niķelis |
- ↑ 1,0 1,1 «Nickel» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2012-10-22.
- ↑ 2,0 2,1 «Nickel» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-10-22.
- ↑ 3,0 3,1 «Isotopes of the Element Nickel» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-10-22.
- ↑ 4,0 4,1 «Nickel (Ni)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2012-10-22.
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
