Nitroglicerīns
ķīmisks savienojums / From Wikipedia, the free encyclopedia
Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts, CH2ONO2CHONO2CH2ONO2), zināms arī kā trinitroglicerīns (TNG), nitro, gliceriltrinitrāts (GTN) vai 1,2,3-trinitroksipropāns, ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprādzienbīstams šķidrums, ko iegūst, nitrējot glicerīnu. Nitroglicerīns pieskaitāms pie slāpekļskābes esteriem, jo tā molekulā nitrogrupas −NO2 saistītas ar glicerīnu caur skābekļa tiltiņu.
Nitroglicerīns | |
---|---|
Nitroglicerīna struktūrformula Nitroglicerīna molekulas modelis | |
Citi nosaukumi |
Glicerīna trinitrāts, 1,2,3-trinitroksipropāns |
CAS numurs | 55-63-0 |
Ķīmiskā formula | C3H5N3O9 |
Molmasa | 227,0872 g/mol |
Blīvums | 1130 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 13,2 °C |
Viršanas temperatūra | sadalās pie 50-60 °C |
Nitroglicerīns, ko 1847. gadā atklāja Askanio Sobrero, ir izmantots kā aktīvā sastāvdaļa sprāgstvielu - dinamīta, ražošanā, un kā tādu to izmanto celtniecībā, nojaukšanā un kalnrūpniecībā. To apvieno ar nitrocelulozi, veidojot dubultās bāzes bezdūmu pulveri, ko kopš 1880. gada izmanto kā propelentu artilērijā un šaujamieročos.
Nitroglicerīns jau vairāk kā 130 gadus izmanto medicīnā kā spēcīgu vazodilatatoru (izraisa vaskulārās sistēmas paplašināšanos) sirds slimību, piemēram, stenokardijas un hroniskas sirds mazspējas, ārstēšanai. Lai gan jau agrāk bija zināms, ka šī labvēlīgā iedarbība ir saistīta ar nitroglicerīna pārvēršanos par slāpekļa oksīdu, kas ir spēcīgs venodilatators, tikai 2002. gadā tika atklāts, ka šīs pārvēršanās enzīms ir mitohondriālā aldehīda dehidrogenāze (ALDH2). Nitroglicerīns ir pieejams sublingvālās tabletēs, aerosolos, ziedēs un plāksteros.