Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā.

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Vikipēdijas lapa

Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā
The Nobel Prize in Physiology or Medicine
Pasniedz par par atklājumiem fizioloģijā vai medicīnā, kas devuši labumu cilvēcei
Pasniedz Karolinskas institūta Nobela asambleja
Vieta Stokholma, Zviedrija
Pirmoreiz pasniegta 1901
Oficiālā mājaslapa nobelprize.org
Emīls Ādolfs von Berings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā
Emīls Ādolfs von Berings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (zviedru: Nobelpriset i fysiologi eller medicin) ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901. gada pasniedz par sasniegumiem fizioloģijā vai medicīnā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā.

Balvas piešķiršanas kārtība

Saskaņā ar Nobela testamentu balvu fizioloģijā vai medicīnā piešķir Karolinskas institūts. Sākotnēji tas tika uzdots institūta profesoriem (1901. gadā bija 19 profesoru), bet ar laiku, pieaugot balvas prestižam, tika veiktas organizatoriskas izmaiņas. 1977. gadā tika nodibināta speciāla institūcija — Karolinskas institūta Nobela asambleja. Tajā ir 50 Karolinskas institūta profesori. kas ievēl piecu cilvēku Nobela komiteju, kas izvērtē pretendentus, izvēlas sekretāru organizatorisku jautājumu risināšanai, kā arī katru gadu izvēlas 10 papildus biedrus, kas palīdz vērtētājiem.[1]

Balvu pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā). Pirmo Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā 1901. gadā saņēma vācu fiziologs Emīls Ādolfs von Bērings. Līdz 2019. gadam tikušas pasniegtas 110 Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā (207 vīriešiem un 12 sievietēm). Pirmā sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, bija amerikāniete Gertija Kori (1947. gadā). Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt fizioloģijā vai medicīnā.

Saņemtās balvas

Katrs Nobela prēmijas laureāts saņem zelta medaļu, diplomu (ar ierakstu par konkrētā laureāta nopelniem) un naudas summu, ko nosaka attiecīgajā gadā no Nobela fonda pieejamo līdzekļu apjoms. Kopš 1968. gada pieņemts noteikums, ka vienā apbalvošanas reizē laureātu skaits fizioloģijā vai medicīnā nepārsniedz 3 cilvēkus, starp kuriem tiek sadalīta piešķirtā naudas prēmija. Saskaņā ar apbalvošanas komitejas lēmumu, trīs laureātu gadījumā prēmija var tikt sadalīta vienādās daļās, vai arī viens no zinātniekiem saņem pusi, bet divi pārējie — pa ceturtdaļai. Kopējā naudas balva dažādos gados ir atšķirīga, piemēram, 2009. gadā 10 miljoni Zviedrijas kronu (1.4 miljoni US$), bet 2012. gadā — 8 miljoni Zviedrijas kronu (1.1 miljoni US$).[2]

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā

Atsauces

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Listen to this article