From Wikipedia, the free encyclopedia
Normandiešu dinastija (angļu: House of Normandy) bija normaņu aristokrātu dzimta, kas valdīja Normandijas hercogistē (911—1135) un Anglijas Karalistē (1066—1135).
Dinastiju dibinājis vikings, pirmais Normandijas hercogs Rollo (Hrólf — Hrolfs Kājāmgājējs, 860—932), Rognvalda Eisteinsona (Rognvald Eysteinsson) dēls, kuram Rietumfrancijas karalis Šarls III Vientiesis 911. gadā bija spiests atdot lēnī Normandiju.
Tā kā pēdējais anglosakšu Veseksas dinastijas Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā savu pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normaņi kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu II Godvinsonu un 26. decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I.
1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar t.s. Volingfordas miera (angļu: Treaty of Wallingford) vienošanos, Anglijas troni mantoja Henrijs Plantagenets, kurš aizsāka Plantagenetu dinastiju.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
