Orangutani
From Wikipedia, the free encyclopedia
Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans;[1] un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri. Šie primāti dzīvo lietus mežos Kalimantānas un Sumatras salās Dienvidaustrumāzijā. Ģenētiski visradniecīgākie no mūsdienās dzīvojošajiem dzīvniekiem orangutaniem ir gorillas, šimpanzes un cilvēki, bet vistuvākais seno primātu radinieks ir Khoratpithecus piriyai, kurš dzīvoja pirms 5—7 miljoniem gadiem. Orangutani no kopējā cilvēkpērtiķu priekšteča atdalījās pirms 12 miljoniem gadu.[2]
Orangutani Pongo (Lacépède, 1799) | |
---|---|
Borneo orangutans (Pongo pygmaeus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Primāti (Primates) |
Virsdzimta | Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea) |
Dzimta | Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae) |
Apakšdzimta | Āzijas cilvēkpērtiķi (Ponginae) |
Cilts | Orangutanu cilts (Pongini) |
Ģints | Orangutani (Pongo) |
Izplatība | |
Iedalījums | |
| |
Orangutani Vikikrātuvē |
Orangutani ir vieni no inteliģentākajiem primātiem. Tie māk lietot dažādus darba rīkus un uzbūvēt no zariem un lapām ligzdu gulēšanai. Abu sugu izdzīvošana ir apdraudēta, turklāt Sumatras orangutans ir kritiski apdraudēts. Orangutanus apdraud cilvēku saimnieciskās darbības attīstība un malu medniecība, bet galvenais iemesls — tropu mežu izciršana, lai to vietā stādītu palmu plantācijas palmu eļļas iegūšanai.[3]
Vārds "orangutans" ir cēlies no malajiešu valodas un tulkojumā nozīmē "meža cilvēks".