Osmaņu dinastija

From Wikipedia, the free encyclopedia

Osmaņu dinastija (turku: Osmanlı Hanedanı, arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281. līdz 1923. gadam. Par dinastijas pirmo pārstāvi uzskata Osmanu I (neskaitot viņa tēvu Ertugrulu), lai arī dinastija tika proklamēta tikai 1383. gadā, kad Murads I sevi pasludināja par sultānu. Līdz tam cilti, jeb dinastiju, pazina ar nosaukumu Soguti (Söğüt), bet par godu Osmanam I to pārdēvēja par Osmaņiem (Osmanlı).

Quick facts: Osmaņu dinastija Osmanlı Hanedanı, Valsts, Ti...
Osmaņu dinastija
Osmanlı Hanedanı
Osmaņu ģerbonis.
Valsts Osmaņu impērija
Tituli Kalifs
Padišahs
Sultāns
Bejs
Hans
Dibinātājs Osmans I
Pēdējais valdnieks Mehmeds VI
Dibināta 1281
Gāzta 1922
(skatīt Osmaņu impērijas gals)
Tautība Turku
Close
Sultans_of_the_Ottoman_Dynasty.jpg
Osmaņu dinastijas valdnieki no Osmana beja līdz sultānam un kalifam Mehmedam V.

Sultānam vienīgajam piederēja absolūtā vara un viņš, vismaz oficiāli, bija valsts un valdības galva. Dažkārt vara faktiski nokļuva citu valsts amatpersonu rokās (pamatā arī viņi visi bija tieši pakļauti sultānam). Vara it īpaši bieži bija lielvezīra rokās un visu valdību sauca lielvezīra pils vārtu vārdā: Lielā Porta, kamēr sultāna rezidence Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı) bija tikai serāls, jeb harēms.