Osmaņu dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Osmaņu dinastija (turku: Osmanlı Hanedanı, arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281. līdz 1923. gadam. Par dinastijas pirmo pārstāvi uzskata Osmanu I (neskaitot viņa tēvu Ertugrulu), lai arī dinastija tika proklamēta tikai 1383. gadā, kad Murads I sevi pasludināja par sultānu. Līdz tam cilti, jeb dinastiju, pazina ar nosaukumu Soguti (Söğüt), bet par godu Osmanam I to pārdēvēja par Osmaņiem (Osmanlı).
Osmaņu dinastija Osmanlı Hanedanı | |
---|---|
![]() | |
Valsts | Osmaņu impērija |
Tituli |
Kalifs Padišahs Sultāns Bejs Hans |
Dibinātājs | Osmans I |
Pēdējais valdnieks | Mehmeds VI |
Dibināta | 1281 |
Gāzta |
1922 (skatīt Osmaņu impērijas gals) |
Tautība | Turku |
![]() |
Osmaņu impērijas vēsture |
---|---|
Laikmeti | |
Bezvaldnieku laiks | |
Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets | |
Reformas 1. konstitūcijas laikmets | |
2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana | |

Sultānam vienīgajam piederēja absolūtā vara un viņš, vismaz oficiāli, bija valsts un valdības galva. Dažkārt vara faktiski nokļuva citu valsts amatpersonu rokās (pamatā arī viņi visi bija tieši pakļauti sultānam). Vara it īpaši bieži bija lielvezīra rokās un visu valdību sauca lielvezīra pils vārtu vārdā: Lielā Porta, kamēr sultāna rezidence Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı) bija tikai serāls, jeb harēms.