Osmaņu dinastija

Osmaņu dinastija; Osmanlı Hanedanı
Valsts	Osmaņu impērija
Tituli	Kalifs; Padišahs; Sultāns; Bejs; Hans
Dibinātājs	Osmans I
Pēdējais valdnieks	Mehmeds VI
Dibināta	1281
Gāzta	1922; (skatīt Osmaņu impērijas gals)
Tautība	Turku

Osmaņu dinastija (turku: Osmanlı Hanedanı, arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281. līdz 1923. gadam. Par dinastijas pirmo pārstāvi uzskata Osmanu I (neskaitot viņa tēvu Ertugrulu), lai arī dinastija tika proklamēta tikai 1383. gadā, kad Murads I sevi pasludināja par sultānu. Līdz tam cilti, jeb dinastiju, pazina ar nosaukumu Soguti (Söğüt), bet par godu Osmanam I to pārdēvēja par Osmaņiem (Osmanlı).

Quick facts: Osmaņu dinastija Osmanlı Hanedanı, Valsts, Ti... ▼

Table info: , Osmaņu impērijas vēsture, Laikmeti, Grafi... ▼

	Osmaņu impērijas vēsture
Laikmeti
Uzplaukums (1299–1453) Bezvaldnieku laiks
Izaugsme (1453–1683)
Stagnācija (1683–1827) Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets
Panīkums (1828–1908) Reformas 1. konstitūcijas laikmets
Gals (1908–1922) 2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana
Grafiks:Gadu gaita

Sultānam vienīgajam piederēja absolūtā vara un viņš, vismaz oficiāli, bija valsts un valdības galva. Dažkārt vara faktiski nokļuva citu valsts amatpersonu rokās (pamatā arī viņi visi bija tieši pakļauti sultānam). Vara it īpaši bieži bija lielvezīra rokās un visu valdību sauca lielvezīra pils vārtu vārdā: Lielā Porta, kamēr sultāna rezidence Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı) bija tikai serāls, jeb harēms.