From Wikipedia, the free encyclopedia
Osmaņu impērija (1299—1922) tās uzplaukuma laikos aptvēra gandrīz 5,6 miljonus km² Anatolijā, Tuvajos austrumos, ziemeļu Āfrikā, dienvidaustrumu Eiropā un Kaukāzā.
Osmaņu impērijas valsts iekārta | ||
---|---|---|
Osmaņu nams (sultāns) | ||
Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908) | ||
Impērijas valdība (1908—1920) | ||
Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta |
Sākumā tā bija seldžuku vasaļvalsts centrālajā Anatolijā, bet vēlāk ar gadiem kļuva par visu agrāk eksistējušo valstisko veidojumu apvienojumu Osmaņu dinastijas vadībā. Tradicionāli šo teritoriju vadītājus sauca par bejiem un lielākā daļa turpināja valdīt savās valstīs Osmaņu sultāna sizerēnā varā. Titulu bejs vēlāk lietoja arī ieceltie pārvaldnieki (gubernatori), kad vietējais valdnieks tika atstumts.
Līdz ar impērijas izplešanos, bija nepieciešama sakārtotāka administratīvā iekārta. Laika gaitā bija izveidojusies varas dalīšana starp militāro un civilo varu, kad militārās autoritātes pildīja augstākās izpildvaras funkcijas, bet tiesībsargājošās un administratīvās funkcijas — civilās amatpersonas. Šajā sistēmā papildus arī pastāvēja dažādas vasaļvalstis un nodevu maksātājas valstis. Lielākā daļa teritoriju bija iekļautas oficiālajā pilnajā sultāna titulā (sk. Osmaņu dinastija).
Sākumā Osmaņu impērija tika iedalīta sandžakos, kas bija tiešā valdnieka vai atsevišķu sultāna dēlu pārvaldībā. Sandžaka pārzinis bija sandžaka bejs — militārs pārvaldnieks, kuram sultāns piešķīris karogu vai standartu (sanjak, karogs). Tiklīdz impērija izpletās Eiropā, radās nepieciešamība ieviest starpposmu pārvaldes hierarhijā un Murada I valdīšanas laikā (1359—1389) Rumēlijas pārvaldīšanai tika iecelts bejlerbejs (beylerbeyi, ģenerālgubernators). Arī Anatolija tika noteikta par bejlerbejliku, neiekļaujot tajā Rumu, jo tajā atradās valsts galvaspilsēta un tā palika tiešā sultāna pakļautībā (faktiski lielvezīra pakļautībā). Pēc bejlerbejliku ieviešanas, sandžaks palika par otrās šķiras administratīvo iedalījumu, izņemot tikko iekarotu teritoriju, kurā nebija iecelts bejlerbejs. Bejlerbejs, papildus savām ģenerālgubernatora funkcijām, bija arī visu karaspēka vienību pavēlnieks savā provincē.
No 14. gadsimta vidus līdz 16. gadsimta beigām tika nodibināts tikai viens jauns bejlerbejliks (Karamana). Tomēr, pievienojot Selima I un Suleimana I iekarojumus, radās nepieciešamība palielināt administratīvo vienību skaitu. Gadsimta beigās tika uzskaitīti 42 ejaleti, kā toreiz sauca bejlerbejlikus.
Nosaukums | Osmaņu turku valodā nosaukums un trasliterācija mūsdienu turku valodā | izveidota | atrašanās vieta mūsdienās | |
---|---|---|---|---|
Abisīnija | Habeş | ~1554 | Saūda Arābija, Sudāna, Eritreja, Somālija | Aptvēra abas Sarkanā jūras puses. Saukta arī par Meku un Medinu. |
Adana | آضنه Ażana (Adana) | ~1608 | Turcija | |
Egejas arhipelāgs | Cezayir | 1500. gadu vidus | Grieķija | Kapudan pašā (admirāļa) pārvaldījumā; saukta arī: Denizi, vēlāk: Džezajir Bahri Sefida. |
Aleppo | حلب Ḥaleb (Halep) | ~1516-1521 | Sīrija, Turcija | |
Alžīrija | جزاير غرب Cezâyîr-i Ġarb (Cezayir Garp) | 1519 | Alžīrija | |
Anatolija | Anadolu | ~1365 | Turcija | |
Bagdāde | بغداد Baġdâd (Bağdat) | ~1535 | Irāka | |
Basra | بصره Baṣra (Basra) | ~1552 | Irāka | |
Bosnija | Bosna | ~1520. gadi | Bosnija Hercegovina, Horvātija, Serbija, Melnkalne | |
Buda | Budin | 1541 | Ungārija, Horvātija, Serbija | |
Kipra | قبرص Ḳıbrıṣ (Kıbrıs) | 1571 | Kipra, Turcija | ~1660-1703 un no 1784 Egejas arhipelāga sastāvā |
Dijarbekira | دياربكر Diyârbekir (Diyarbakır) | 1515 | Turcija, Irāka | |
Egera | اكر Egir (Eğri) | 1596 | Ungārija | |
Ēģipte | مصر Mıṣır (Mısır) | 1517 | Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Saūda Arābija | |
Erzuruma | Erzurum | ~1514-1534 | Turcija | |
Al-Hasa | Lahsa | c. 1579 | Saūda Arābija | reti tika tieši pārvaldīta |
Jemena | Yemen | 1517-18, 1539 | Jemena, Saūda Arābija | |
Kefe (Teodosija) | Kefe | ~1581 | Ukraina, Krievija | |
Kanizsa | Kanije | 1600 | Ungārija, Horvātija | |
Karamana | Karaman | ~1470 | Turcija | |
Karsa | Kars | 1579 | Turcija, Gruzija | Apvienota ar Samcki 1604. gadā. Vēlāk iekļauta *Erzurumā (1845). |
Maraša | Maraş, Dulkadır | ~1522 | Turcija | |
Mosula | Musul | ~1500. gadu beigas | Irāka | |
Ar-Rakka | Rakka | ~1500. gadu beigas | Sīrija, Turcija, Irāka | Saukta arī: Ruha (Urfa) |
Rumēlija | Rumeli | c. 1365 | Bulgārija, Grieķija, Maķedonija, Albānija, Serbija, Melnkalne, Turcija | Viena no pirmajām impērijas provincēm. |
Samcke | Çıldır | ~1579 | Gruzija, Turcija | Saukta arī: Meskete. Ejaleta lielāko daļu atdeva Krievijas Impērijai 1829. gadā. Atlikušo daļu pievienoja Erzurumai (1845). |
Šehrizora | Şehrizor | ~1500. gadu vidus | Irāka, Irāna | Saukta arī: Šahrizora, Šeherizula vai Kirkuka. 1830. gadā šo ejaletu pievienoja Mosulas provincei kā Kirkukas sandžaku. |
Silistrija | Silistre | ~1599 | Bulgārija, Rumānija, Moldova, Ukraina | Vēlāk saukta arī: Očakiva (Özi); pirmais bejlerbejs bija Krimas hans |
Sivasa | Sivas | ~1500. gadu sākums | Turcija | |
Sīrija | Şam | 1516-1517 | Sīrija, Libāna, Izraēla, Palestīna, Jordāna, daļa no mūsdienu Turcijas un Irākas. | |
Timišoāra | Tımışvar | 1552 | Rumānija, Serbija, Ungārija | Saukta arī: Temesvara |
Trabzona | Trabzon | ~1500. gadu sākums | Turcija, Gruzija | Saukta arī: Trebizonda |
Tripole (Austrumu Tripole) | Trablusu-Şam (Trablusşam) | ~1570 | Libāna, Sīrija | |
Tripolitānija (Rietumu Tripole) | Trablusu-Garb (Trablusgarp) | 1551 | Lībija | |
Tunisa | Tunus | 1574 | Tunisija | |
Vana | Van | 1548 | Turcija |
Šis ar Osmaņu impēriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Sarūkot impērijai, sāka jukt arī administratīvā iekārta. Tanizmata reformu rezultātā ejaletus pārdēvēja par vilājetiem, kurus vada vali un tie iedalās sandžakos vai vasaļvalstīs.
Pēc 1885. gada pēc Tanzimata izmaiņām, Osmaņu zemes pārvaldi Antālijā sadalīja 15 vijaletos, vienā sandžakā un vienā mutersaflikā (Konstantinopoles vijalets Āzijā).
Katru vijaletu iedalīja sandžakos.
Provinces iedalīja sandžakos (saukti arī: livas) un tos pārvaldīja sandžakbejs. Tālāk sandžakus iedalīja timaros (lēņu zeme, kuru pārvalda timariots) un zeametos (saukti arī: ziams; lielāki timari). Atsevišķi timari, kā Jeruzalemes mutašerifāts (sandžaks), nebija provinces sastāvā. Sandžaku pārvaldnieki bija arī armijas komandieri visiem timariotam pakļautajiem karavīriem viņu pārvaldītajā sandžakā. Atsevišķas provinces (piem. Ēģiptē, Bagdādē, Abisīnijā un Al-Hasā) nebija sadalītas sandžakos un timaros.
Civiltiesiskā pārvalde tika organizēta paralēlā sistēmā, kurā kazas struktūrvienības pārvaldīja kadi. Kazas tika iedalītas nahijās. Kadi nāca no ulemā un viņi pārstāvēja sultāna tiesisko varu. Civiltiesiskā iekārta tika uzskatīta par uzraudzības institūciju pār militāro iekārtu, jo bejs (pārstāv izpildvaru) nevarēja sodīt, kamēr nebija saņemts kadi spriedums. Savukārt, kadi nevarēja paši izpildīt sodu. Vietās, kur pilnībā bija spēkā Šariats un Kanuns (likumi), kadi bija atbildīgi tieši sultānam.
Papildus provincēm, pastāvēja vairākas nodevu vai vasaļvalstis, kas parasti atradās impērijas nomalēs un atradās Lielās Portas sizerēnā varā un pār kurām nebija noteikta tieša kontrole.
Dažas no šīm valstīm kalpoja kā buferzona starp Osmaņu valsti un kristietību Eiropā vai šiīsmu Āzijā. To skaits laika gaitā bijis atšķirīgs, bet izceļamas sekojošas valstis: Krimas hanāts, Valahija, Moldāvija, Transilvānija un Kurdu Emirāti. Tādas valstis kā Bulgārina, Serbija un Bosnija par vasaļvalstīm bija tikai līdz pilnīgai iekļaušanai impērijā. Pārējām bija tikai komerciāla nozīme: Imeretija, Mingrelija, Kiosa, Arhipelāga (Niksosas) hercogiste un Ragusas Republika (Dubrovnika). Tādi reģioni, kā svētās pilsētas un Venēcijas Kipras un Zantes nodevu zona, arī nebija pilnībā iekļautas impērijas sastāvā. Tādas mazas teritorijas kā Zetas valsts (Melnkalne) un Libānas Kalns nebija kaujas vērtas un tādēļ palika nepakļautas centrālajai varai.
Vasaļu valstīm un nodevu valstīm bija dažādas atšķirības:
Pastāvēja arī otrās šķiras vasaļi (piem. Nogai Orda un Čerkesi), kas skaitījās Krimas hanāta vasaļi, vai atsevišķi berberu un arābu valdnieki, kas maksāja nodevas Ziemeļāfrikas bejlerbejiem, kas paši bija Osmaņu vasaļi.
Atsevišķas valstis par īpašumu turējumiem maksāja Osmaņu impērijai nodevas, bet paši nebija pakļauti impērijai (Habsburgu monarhija par Ungārijas Karalistes atsevišķām daļām un Venēcijas valsta par Zanti).
Citas nodevas no pakļautībā neesošām valstīm bija t. s. „aizstāvības nauda”, ko sauca arī: „ordas nodoklis”. To parasti maksāja Osmaņu vasaļiem Krimas haniem, nevis tieši Osmaņu valsts kasei.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.