Osmaņu impērijas pirmās konstitūcijas laikmets

Pirmās konstitūcijas laikmets (osmaņu turku: مشروطيت; turku: Birinci Meşrutiyet) bija vēstures posms Osmaņu impērijā, kad ar Kanûn-ı Esâsî (osmaņu-turku val. „pamatlikums”) izsludināšanu laikā no 1876. gada 23. novembra līdz 1878. gada 13. februārim pastāvēja konstitucionālās monarhijas valsts iekārta. Laikmets beidzās, kad sultāns Abdulhamids II apturēja osmaņu parlamenta darbību.

	Osmaņu impērijas vēsture
Laikmeti
Uzplaukums (1299–1453) Bezvaldnieku laiks
Izplešanās (1453–1683)
Stagnācija (1683–1827) Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets
Panīkums (1828–1908) Reformas 1. konstitūcijas laikmets
Sabrukums (1908–1922) 2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana
Grafiks:Gadu gaita

Litografija, švenčianti jaunųjų turkų revoliuciją, kurioje pavaizduoti judėjimo įkvėpimo šaltiniai Midhat Pašā, princas Sabahaddinas, Fuad Pašā ir Namık Kemal, kariuomenės vadovai Niyazi Bey ir Enver Pašā ir šūkis „Laisvė, lygybė, brolybė“.

Osmaņu parlamenta sēdes atklāšana, 1876.

Pirmajā konstitūcijas laikmetā nepastāvēja partiju sistēma. Parlaments tika uzskatīts kā forums tautas viedokļa paušanai, nevis vieta, kur veidot politiskās organizācijas un partijas. Ja salīdzina ar mūsdienu demokrātiskajām valsts iekārtām, osmaņu valsts iekārta bija salīdzinoši līdzīga konstitucionālai monarhijai, nevis patiesai tautas pārstāvniecībai.

Vēlēšanu iekārta

Vēlēšanas notika saskaņā ar pagaidu vēlēšanu noteikumiem. Parlaments bija iedalīts divos līmeņos (palātās). Pirmā palāta tika saukta par Meclis-i Mebusan („Pārstāvju padome”), bet augstākā (otrā) palāta tika saukta par Heyet-i Ayan („Senāts”). Pirmā palāta sastāvēja no visu vilājetu padomju (Meclis-i Umumi) pārstāvjiem.

Pēc Meclis-i Umumi ievēlēšanas vilājetos, tās izvirzīja 115 pārstāvjus uz Meclis-i Mebusan. Visi pārstāvji tika izvirzīti tā, lai pārstāvētu arī visus impērijas milletus. Otrajās vēlēšanās Meclis-i Umumi sastāvā bija 69 musulmaņi un 46 citu milletu pārstāvji (jūdaisti, fenerieši, armēņi u.c.).

Augstākās palātas Heyet-i Âyan locekļus iecēla sultāns. Heyet-i Ayan sastāvēja no 26 locekļiem un tas nomainīja Divānu, bet lielvezīrs kļuva par Heyet-i Ayan spīkeri.

Pārstāvība
	apakšpalāta	augšpalāta
Vilājets	Meclis-i Umumi
Impērija	Meclis-i Mebusan	Heyet-i Âyan

Vēlēšanas notika katru gadu, laikā no 1877. līdz 1878. gadam.

Pirmais parlaments (1877)

Sakarā ar kara sākšanos, parlaments asi reaģēja un tādēļ Abdulhamids II pieprasīja jaunas parlamenta vēlēšanas, aizbildinoties ar krievu-turku karu (1877-1878).

Otrais parlaments (1878)

Otrā parlamenta darba ilgums skaitāms dažās dienās, jo dēļ vairāku Balkānu vilājetu deputātu pirmajām runām, aizbildinoties ar nacionālā naida kurināšanas draudiem, Abdulhamids II parlamentu slēdza.

Ievērojami politiķi

Mīterdžims Rišdī pašā (Mütercim Rüşdî Paşa), karaspēka komandieris Hisejins Avni pašā (Serasker Hüseyin Avni Paşa), lielvezīrs Ahmets Šefiks Mithats pašā (Ahmet Şefik Mithat Pasha), armijas komandieris krievu-turku karā Silejmans Pašā (Süleymân Paşa).

Skatīt arī

• Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets
• Tanzimats