latviešu inženieris tehnologs From Wikipedia, the free encyclopedia
Pēteris Nomals (dzimis 1876. gada 5. augustā, miris 1949. gada 8. augustā) bija latviešu inženieris tehnologs. Dr. lauks. (1930), no 1946. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Purvu zinātnes pamatlicējs Latvijā, izstrādājis pirmo purvu karti Latvijā.
| ||||||||||||||
|
Dzimis 1876. gadā Sēlpils pagasta “Priekšānos” zemnieka ģimenē. Pēc mācībām Jēkabpils pilsētas skolā un Trefnera privātģimnāzijā P. Nomals ieguva tautskolotāja tiesības un strādāja Biržu, Bērzgales un Skrīveru pagasta skolās.
No 1903. līdz 1910. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā[1] un darbojās kreiso studentu biedrībā “Zemgalija”. Pēc diplomdarba “Projekts superfosfāta ražošanai no Podoļskas fosforītiem ar gāzveidā izdalīto skābju utilizāciju” ieguva pirmās šķiras inženiera tehnologa grādu ar uzslavu. Strādāja par ķīmijas skolotāju Tveras guberņā. 1912. gadā viņš atgriezās Rīgā un sāka strādāt Baltijas Domēņu valdes hidrotehniskajā birojā, kur vadīja kūdras pētīšanas laboratoriju, pēc evakuācijas no 1915. līdz 1918. gadam — Petrogradā.
1918. gada pavasarī atgiezās dzimtenē, Latvijas SPR laikā darbojās Zemkopības tautas komisariātā, kur kārtoja purvu ierādīšanu kūdras ražotājiem. 1920./1921. mācību gadā P. Nomals bija Latvijas Augstskolas prorektors studentu lietās, izveidoja Purvu mācības un kūdras tehnoloģijas katedru. No 1922. līdz 1924. gadam bija LU Lauksaimniecības fakultātes dekāns. 1928. gadā Londonā piedalījās kongresā par pasaules enerģijas krājumiem. Saimnieciskās krīzes laikā 1932. gadā ar Tautas labklājības ministrijā uzkrātiem bezdarba apkarošanas fonda līdzekļiem organizēja pakaišu kūdras fabrikas Salaspilī, Līvānos un Plocī. 1936. gadā Finansu ministrijas pakļautībā izveidoja zemes bagātību pētīšanas komiteju. Latvijas Universitātē docēja līdz 1939. gadam, pēdējos deviņu gadus kā profesors.[1]
Padomju okupācijas laikā Nomals no 1944. gada rudens atsāka strādāt Latvijas Valsts universitātē (LVU), bija zinātņu prorektors. 1946. gadā kļuva par Purvu zinību institūta direktoru. Miris ar kuņģa vēža diagnozi Rīgā, 1949. gada 8. augustā. Apglabāts Meža kapos blakus dēlam arhitektam Magnusam Nomalam. Kapa piemineklī K. Zemdegas atveidots jaunekļa krūšutēls uz korintiska kapiteļa.[2]
Vairāk nekā 40 zinātnisko darbu autors.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.