Paleocēns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Paleocēns (sengrieķu: παλαιός — "sens" + καινός — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs. Tā sākās pirms 66,0 mlj. gadu un beidzās pirms 55,0 mlj. gadu. Tādējādi šī epoha ilga apmēram 10 mlj. gadu. Paleocēns nomainīja Mezozoja ēras augškrīta epohu un beigās pārgāja eocēna epohā. Šo epohu norobežo divi ģeoloģiski notikumi. Tā sākas pēc Krīta-terciāra masveida izmiršanas, kad, domājams, meteorīta trieciena rezultātā izmainījās klimats un izmira dinozauri un daudzas citas mezozoja organismu grupas, bet nobeidzās ar paleocēna-eocēna termālo maksimumu, kad īsā laika posmā būtiski palielinājās Zemes vidējā temperatūra, novedot pie daudzu organisma grupu izmiršanas.