Papua-Jaungvineja

Papua-Jaungvineja

Papua-Jaungvineja (<a href="/lv/Tokpisins" title="Tokpisins" class="wl">tokpisinā</a>: Papua Niugini, <a href="/lv/Angļu_valoda" title="Angļu valoda" class="wl">angļu</a>: Papua-New Guinea) ir <a href="/lv/Valsts" title="Valsts" class="wl">valsts</a> <a href="/lv/Okeānija" title="Okeānija" class="wl">Okeānijā</a>. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem – <a href="/lv/Varš" title="Varš" class="wl">varu</a> un <a href="/lv/Zelts" title="Zelts" class="wl">zeltu</a>. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību.

<div class='mobile-collapse'><header class="mobile-collapse-header mobile-collapse-btn">Quick facts: Papua-JaungvinejaPapua Niugini, Valsts valoda... ▼</header> <table class="infobox geography vcard mobile-collapse-element" style="width:46ex; margin-top:0.75em;"><tbody><tr class="adr">
 <th colspan="3" align="center" class="mergedtoprow" style="padding:0.25em 0.33em 0.33em;line-height:1.2em;font-size:1.25em;">Papua-Jaungvineja<div style="padding-top:0.25em;">Papua Niugini</div></th>
 </tr><tr class="mergedtoprow">
 <td class="maptable" colspan="3" align="center" style="padding:0.5em 0;"><table align="center" style="width:100%; background:none;" class="notheme"><tbody><tr>
 <td align="center" style=" vertical-align:middle;"><a href="/lv/Attēls:Flag_of_Papua_New_Guinea.svg" class="mw-file-description image media-thumb" title="Papua-Jaungvinejas karogs" data-hash="Attēls:Flag_of_Papua_New_Guinea.svg"><img loading="lazy"alt="Papua-Jaungvinejas karogs" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e3/Flag_of_Papua_New_Guinea.svg/125px-Flag_of_Papua_New_Guinea.svg.png" decoding="async" data-file-width="600" data-file-height="450" data-file-type="drawing" height="94" width="125" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e3/Flag_of_Papua_New_Guinea.svg/188px-Flag_of_Papua_New_Guinea.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e3/Flag_of_Papua_New_Guinea.svg/250px-Flag_of_Papua_New_Guinea.svg.png 2x"></a></td>
 
 </tr><tr>
 <td align="center">Karogs</td>
 <td align="center">Ģerbonis</td>
 </tr></tbody></table>
 </td>
 </tr><tr> <td colspan="3" style="line-height:1.2em; text-align:center;"><a href="/lv/Devīze" title="Devīze" class="wl">Devīze</a>:&nbsp;Unity in diversity Vienotība dažādībā</td>
 </tr><tr>
 <td colspan="3" style="line-height:1.2em; text-align:center;"><a href="/lv/Valsts_himna" title="Valsts himna" class="wl">Himna</a>:&nbsp;O Arise, All You Sons Ak celieties, jel dēli </td>
 </tr><tr>
 <td colspan="3" style="text-align:center; padding:0.6em 0em;"><figure class="mw-halign-center wiki-thumb"><a href="/lv/Attēls:LocationPapuaNewGuinea.svg" class="mw-file-description image media-thumb" title="Location of Papua New Guinea" data-hash="Attēls:LocationPapuaNewGuinea.svg"><img loading="lazy"alt="Location of Papua New Guinea" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/03/LocationPapuaNewGuinea.svg/250px-LocationPapuaNewGuinea.svg.png" decoding="async" data-file-width="1000" data-file-height="500" data-file-type="drawing" height="125" width="250" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/03/LocationPapuaNewGuinea.svg/375px-LocationPapuaNewGuinea.svg.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/03/LocationPapuaNewGuinea.svg/500px-LocationPapuaNewGuinea.svg.png 2x"></a><figcaption>Location of Papua New Guinea</figcaption></figure> <div style="position:relative; top:0.3em;"></div>
 </td>
 </tr><tr class="mergedtoprow"><td colspan="2"><a href="/lv/Galvaspilsēta" title="Galvaspilsēta" class="wl">Galvaspilsēta</a> (un lielākā pilsēta)
 </td><td><a href="/lv/Portmorsbi" title="Portmorsbi" class="wl">Portmorsbi</a> <a rel="mw:ExtLink" href="//tools.wmflabs.org/geohack/geohack.php?language=lv?pagename=Papua-Jaungvineja&amp;params=9_30_S_147_07_E_type:country(462" class="external text" target="_blank">840) 9°30′S 147°07′E</a>
 </td></tr><tr>
 <th colspan="2" style="vertical-align:middle; white-space:nowrap;"><a href="/lv/Valsts_valoda" title="Valsts valoda" class="wl">Valsts valodas</a></th>
 <td><a href="/lv/Angļu_valoda" title="Angļu valoda" class="wl">angļu valoda</a> <a href="/lv/Tokpisins" title="Tokpisins" class="wl">tokpisins</a> hirimotu valoda</td>
 </tr><tr>
 <th colspan="2"><a href="/lv/Valdība" title="Valdība" class="wl">Valdība</a></th>
 <td><a href="/lv/Konstitucionālā_monarhija" title="Konstitucionālā monarhija" class="wl">Konstitucionālā monarhija</a></td>
 </tr><tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Karalis</td>
 <td><a href="/lv/Čārlzs_III_Vindzors" title="Čārlzs III Vindzors" class="wl">Čārlzs III Vindzors</a></td>
 </tr><tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Ģenerālgubernators</td>
 <td>Bob Dadae</td>
 </tr><tr class="mergedbottomrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Premjerministrs</td>
 <td>James Marape</td>
 </tr><tr class="mergedtoprow"><th colspan="2"><a href="/lv/Neatkarība" title="Neatkarība" class="wl">Neatkarība</a></th>
 <td>no <a href="/lv/Austrālija" title="Austrālija" class="wl">Austrālijas</a>&nbsp;</td></tr><tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Pašpārvalde</td>
 <td><a href="/lv/1973._gads" title="1973. gads" class="wl">1973</a>.&nbsp;gada <a href="/lv/1._decembris" title="1. decembris" class="wl">1.&nbsp;decembrī</a>&nbsp;</td>
 </tr><tr class="mergedbottomrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Neatkarība</td>
 <td><a href="/lv/1975._gads" title="1975. gads" class="wl">1975</a>.&nbsp;gada <a href="/lv/16._septembris" title="16. septembris" class="wl">16.&nbsp;septembrī</a>&nbsp;</td>
 </tr><tr class="mergedtoprow">
 <th colspan="3"><a href="/lv/Laukums" title="Laukums" class="wl">Platība</a></th>
 </tr>
 <tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Kopā</td>
 <td><a href="/lv/Kvadrātkilometrs" title="Kvadrātkilometrs" class="wl"> 462 840&nbsp;km²</a>&nbsp;(<a href="/lv/Valstu_uzskaitījums_pēc_platības" title="Valstu uzskaitījums pēc platības" class="wl">54</a>)

</td>
 </tr><tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;"><a href="/lv/Ūdens" title="Ūdens" class="wl">Ūdens</a>&nbsp;(<a href="/lv/Procents" title="Procents" class="wl">%</a>)</td>
 <td>2</td>
 </tr><tr class="mergedtoprow">
 <th colspan="3"><a href="/lv/Iedzīvotāju_skaits" title="Iedzīvotāju skaits" class="wl">Iedzīvotāji</a></th>
 </tr><tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">iedzīvotāji&nbsp;2005.&nbsp;gadā</td>
 <td>5 887 000&nbsp;(<a href="/lv/Valstu_uzskaitījums_pēc_iedzīvotāju_skaita" title="Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita" class="wl">104.</a>)</td>
 </tr><tr class="mergedbottomrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;"><a href="/lv/Iedzīvotāju_blīvums" title="Iedzīvotāju blīvums" class="wl">Blīvums</a></td>
 <td>13/km²&nbsp;(<a href="/lv/Valstu_un_teritoriju_uzskaitījums_pēc_apdzīvotības_blīvuma" title="Valstu un teritoriju uzskaitījums pēc apdzīvotības blīvuma" class="wl">201.</a>)
</td>
 </tr><tr class="mergedtoprow">
 <td colspan="2"><a href="/lv/Iekšzemes_kopprodukts" title="Iekšzemes kopprodukts" class="wl">IKP</a>&nbsp;(<a href="/lv/Pirktspējas_paritāte" title="Pirktspējas paritāte" class="wl">PPP</a>)</td>
 <td>2005. gada aprēķins</td>
 </tr>
 <tr class="mergedrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Kopā</td>
 <td>$14,363 miljardi&nbsp;</td>
 </tr><tr class="mergedbottomrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Uz iedzīvotāju</td>
 <td>$2418&nbsp;</td>
 </tr><tr>
 <td colspan="2"><a href="/lv/Džini_koeficients" title="Džini koeficients" class="wl">Džini koef.</a>&nbsp;(1996)</td>
 <td>50.9&nbsp;(augsts)&nbsp;</td>
 </tr><tr>
 <td colspan="2"><a href="/lv/Tautas_attīstības_indekss" title="Tautas attīstības indekss" class="wl">TAI</a>&nbsp;(2007)</td>
 <td>▲0.530&nbsp;(vidējs)&nbsp;(<a href="/lv/Valstu_saraksts_pēc_Tautas_attīstības_indeksa" title="Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa" class="wl">145.</a>)</td>
 </tr><tr>
 <th colspan="2" style="vertical-align:middle;"><a href="/lv/Valūta" title="Valūta" class="wl">Valūta</a></th>
 <td>kina (<code><a href="/lv/ISO_4217" title="ISO 4217" class="wl">PGK</a></code>) </td>
 </tr><tr class="mergedtoprow">
 <th colspan="2"><a href="/lv/Laika_josla" title="Laika josla" class="wl">Laika josla</a></th>
 <td>AEST (<a href="/lv/Universālais_koordinētais_laiks" title="Universālais koordinētais laiks" class="wl">UTC</a>+10)</td>
 </tr><tr class="mergedbottomrow">
 <td style="width:1em; padding:0 0 0 0.6em;">&nbsp;-&nbsp;</td>
 <td style="padding-left:0em;">Vasarā&nbsp;(<a href="/lv/Vasaras_laiks" title="Vasaras laiks" class="wl">DST</a>)</td>
 <td>kopš 2005. gada neievēro&nbsp;(<a href="/lv/Universālais_koordinētais_laiks" title="Universālais koordinētais laiks" class="wl">UTC</a>+10)</td>
 </tr><tr>
 <th colspan="2"><a href="/lv/Domēna_nosaukums" title="Domēna nosaukums" class="mw-redirect wl">Interneta domēns</a></th>
 <td><a href="/lv/.pg" title=".pg" class="wl">.pg</a></td>
 </tr><tr>
 <th colspan="2"><a href="/lv/ISO_3166-1" title="ISO 3166-1" class="wl">ISO 3166-1</a> kods</th>
 <td>598&nbsp;/&nbsp;PNG&nbsp;/&nbsp;PG</td>
 </tr><tr>
 <th colspan="2"><a href="/lv/Starptautisko_tālsarunu_kodu_saraksts" title="Starptautisko tālsarunu kodu saraksts" class="wl">Tālsarunu kods</a></th>
 <td>+675
 </td>
 </tr></tbody></table> <footer class='mobile-collapse-footer mobile-collapse-btn'>Close ▲</footer></div>

Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem – varu un zeltu. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību. 