Partizānu karš
neregulāra rakstura karadarbība / From Wikipedia, the free encyclopedia
Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību. Nosaukums radies no "partizāne" — aukstā ieroča, ko plaši izmantoja t.s. zemnieku karos 15.—16. gs. Eiropā.
Partizāni var darboties gan lauku apvidos, kā patvērumu izmantojot mežus vai kalnus, kuros cīnītāji ļoti labi orientējas, gan pilsētās. T.s. Tupomari ("pilsētas partizāni") taktika radās 20 gs. 70.—80. gados Urugvajā, un aprakstīta 1969. gadā izdotajā brazīlieša Karlosa Marigelli (nogalināts apšaudē ar policiju Sanpaulu) rokasgrāmatā “Mazā instrukciju rokasgrāmata pilsētas partizāniem”, kas kļuva par paraugmodeli teroristiem Rietumeiropā 80. gados.
Partizānu darbības sekmīgums ir pilnībā atkarīgs no vietējo civiliedzīvotāju atbalsta, kas partizānus nodrošina ar pārtiku un informē par to pretinieku darbībām. Ja šāda atbalsta nav (civiliedzīvotāji ziņo varas iestādēm par jebkurām pamanītām partizānu darbībām), partizānu grupas tiek ātri likvidētas.