Patriciāts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Patriciāts (latīņu: patriciatus, no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju. Pazīstamākās Romas patriciešu dzimtas bija Emīliji (gens Aemilia), Fābiji (gens Fabia), Jūliji (gens Iulia), Klaudiji (gens Claudia), Kornēliji (gens Cornelia) un Valēriji (gens Valeria). Viduslaiku Eiropas pilsētās patriciātu veidoja bagātākās un ietekmīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja pilsētas rātes locekļus. Patricieši parasti bija lieltirgotāji, kuriem piederēja veikali, nami un zemes īpašumi.[1]