From Wikipedia, the free encyclopedia
Pauls Makss Berči (vācu: Paul Max Bertschy, 1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.
Pauls Makss Berči | |
---|---|
Attēls no 1911. gada publikācijas Kunst-Beilage des Rigaer Tageblatts Nr.3 | |
Pilnais vārds | Paul Max Bertschy |
Dzimis |
1840. gada 1. janvārī Štrausberga, Prūsijas karaliste (tagad Brandenburga, Vācija) |
Miris |
1911. gada 2. martā (71 gada vecumā) Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad Latvija) |
Tautība | Vācbaltietis |
Nozares | arhitektūra |
Mācījies | St.Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija |
Mākslas virziens | romānika, neogotika, gotika |
Slavenākie darbi |
Sv. Annas baznīcas pārbūve, Liepājas dzelzceļa stacijas ēka, Hotel De Rome |
Dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Viņa tēvs sākotnēji bija krodzinieks, bet pēc tam kļuva par namdari. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi.
Berlīnē tajā laikā darbojās izcilu arhitektu un būvmeistaru grupa – Štīlers (Friedrich August Stüler), Knoblauhs (Eduard Knoblauch), Hicigs (Friedrich Hitzig), Perziuss, Štīrs, Lukē, visi Kārļa Frīdriha Šinkela mācekļi. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ jaunais Pauls Makss nolēma doties uz Baltijas provincēm, kur bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.
Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils–Vitebskas dzelzceļa būves birojā. 1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā ieguva mākslinieka grādu. 1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju. Viņa laikā pilsētā ieviesa ēku novērtēšanu jeb taksāciju.
No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē. Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva pilsētas arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā.
Miris 1911. gada 2. martā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.
Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās, viņa projektos visbiežāk sastopamas romānikas un gotikas arhitektūras formas. Tādēļ P. M. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu (parasti fasāžu detaļās) vai laukakmeņus un ķieģeļus. Mūsu dienās tieši šīs sarkanā ķieģeļa ēkas ir toreizējo pārmaiņu simboli Liepājas apbūvē. Raksturīgākie M. P. Berči projekti ir Liepājas dzelzceļa stacijas ēka, viesnīca Hôtel de Rome – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs ir apskatāms Liepājas muzejā.
P. M. Berči četrdesmit gadu garumā bija iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas arī Ventspilī, Aizputē un citviet Latvijā un Lietuvā, tomēr visspilgtāk ievērojamā arhitekta talants ir izpaudies Liepājā. 1887. gadā pēc Berči projekta uzcelta Priekules muižas, bet 1894. gadā Skaistkalnes muižas jaunā kungu māja.
Pazīstamākie Berči projekti Liepājā ir:[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.