Penicilīni
antibiotiskas vielas, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski / From Wikipedia, the free encyclopedia
Penicilīni (latīņu: penicillus — 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi. Penicilīni ir sarežģīti heterocikliskie savienojumi, kuru pamatā ir bicikliska sēru un slāpekli saturoša struktūra, kas satur tiazolidīna ciklu. Ķīmiski tie ir 6-aminopenicilānskābes atvasinājumi un pieder pie bēta-laktāmu grupas antibiotikām (bēta-laktāma struktūra penicilīna molekulā ir slāpekli saturošais kvadrātveida gredzens ar ketogrupu). Pirmais iegūtais penicilīns ir benzilpenicilīns jeb G penicilīns, ko bieži sauc vienkārši par penicilīnu. Penicilīni ir diezgan nestabili savienojumi, kuri, it īpaši šķīdumu veidā, ātri sašķeļas skābju, sārmu, smago metālu sāļu, etilspirta, kā arī temperatūras un Saules gaismas iedarbībā. Tā kā penicilīni ir organiskas skābes, tie var veidot sāļus ar organiskām vai neorganiskām bāzēm. Ūdenī mazšķīstošajiem penicilīna sāļiem piemīt ilgstošāka iedarbība.