Pesticīdi
ķīmiska viela kaitēkļu, nezāļu, slimību apkarošanai / From Wikipedia, the free encyclopedia
Pesticīdi (latīņu: pestis — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles. Pesticīdus sīkāk iedala herbicīdos (iznīcina nezāles), insekticīdos (pret kukaiņiem), fungicīdos (iznīcina patogēnās sēnītes), rodenticīdos (pret siltasiņu dzīvniekiem, galvenokārt, pret kaitīgajiem grauzējiem) un tamlīdzīgās grupās. Lielākā daļa pesticīdu ir indīgi paredzētajam mērķim — kukaiņiem, nezālēm, vai sēnīšu slimībām, tie var saturēt arī sterilizatorus, kas izraisa kaitēkļu un nezāļu neauglību. Augu aizsardzības līdzekļu apriti Latvijā regulē Augu aizsardzības likums un tam pakļautie Ministru Kabineta noteikumi. Apriti uzrauga Augu aizsardzības dienests[1]. Latvijā ir aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana no lidaparātiem.
Pēc ķīmiskā sastāva pesticīdus iedala šādi:
- neorganiskie pesticīdi;
- organiskie pesticīdi;
- jaukta tipa (gan organiski, gan neorganiski);
- augu vai mikroorganismu izcelsmes bioloģiski aktīvie preparāti.
Pēc apkarojamiem vai ierobežojamiem organismiem pesticīdus iedala šādi:
- insekticīdi;
- zoocīdi;
- limacīdi;
- nematocīdi;
- fungicīdi;
- sntrocīdi;
- bakteriocīdi;
- herbicīdi.