nocietināts pakalns From Wikipedia, the free encyclopedia
Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi. Tā bija novada centrālā vieta, kam bija ne tikai militāra un administratīva funkcija, bet arī ekonomiska un kultūras centra nozīme. Pilskalnu, kuram trūkst kādas no raksturojošām pazīmēm, sauc par pileni. Starp pilskalniem vietumis atradās arī signālkalniņi, kas kalpoja saziņai un brīdināšanai. Pilskalni sastopami arī visās Latvijas kaimiņzemēs, tā ir uzskatāma par visas Ziemeļaustrumeiropas kultūrvēsturisko tradīciju. Ne velti vikingi Baltijas jūras austrumu krasta zemes dēvēja par Garderike ("pilskalnu zeme"). Praktiski visi viduslaiku cietokšņi Baltijā ir celti seno pilskalnu vietā, tāpēc latviešu valodā ar šo vārdu apzīmē gan pakalnus, kuros atradās seno Latvijas iedzīvotāju būvētās koka pilis, gan vēlākos viduslaiku mūra cietokšņus.
Pilskalnu un atklātu apmetņu attīstība Baltijas reģionā parāda sociālo un politisko struktūru evolūciju. Pilskalni sākotnēji parādījās Lietuvā agrīnā dzelzs laikmeta romiešu periodā, Latvijā tie veidojās dzelzs laikmeta romiešu perioda nogalē, visbeidzot Igaunijā — 6. gadsimta laikā. Sociālā un politiskā līmeņa atšķirības dzelzs laikmeta nogalē atspoguļo pilskalnu skaits: Lietuvā tika izmantoti ap 700 pilskalnu, Latvijā — ap 500, apmēram tāds pats skaits pilskalnu ir Prūsijā, bet Igaunijā — mazāk par simtu. Tāpat to skaits samazinās austrumos no Baltijas. Skaitļi arī norāda, ka sabiedrība lietuviešu apdzīvotajās teritorijās bija hierarhiskāka un lielāku nozīmi piešķīra karamākslai, kamēr tālāk uz ziemeļiem, jo īpaši igauņu apdzīvotajos apvidos, kopienas bija sociāli vienlīdzīgākas un sieviešu loma tajās joprojām bija nozīmīga. 12. gadsimtā atsevišķi pilskalni, piemēram, Jersika pie Daugavas, bija kļuvuši par pastāvīgas apmetnes vietām, kur dzīvoja virsaiši un viņu svīta. Kernave Lietuvā bija lielākais un pats nozīmīgākais pilskalns, un tiek uzskatīts, ka 13. gadsimtā tā tuvumā mita ap 3000 cilvēku.[2]
Latvijā nav augstu pilskalnu, plakums pilskalnam var sasniegt 1 ha, bet parasti mazāk. Latvijā ir apmēram 500 pilskalni, no kuriem arheoloģiski pētīti līdz 2006. gadam bija 79.[3] Senākie zināmie Latvijas pilskalni ir saglabājušies no 1. gadu tūkstoša p.m.ē., dažus pilskalnus iedzīvotāji izmantoja vēl 14. gadsimtā. Pilskalnu apzināšana joprojām turpinās; izmantojot lāzerskanēšanu no gaisa (LIDAR), 2018.—2020. gadā Latvijā atklāti un apsekoti 42 agrāk nezināmi pilskalni.[4][5]
Pilskalni bieži atrodas vesela kompleksa sastāvā, piemēram, Tērvetes arheoloģisko pieminekļu kompleksā ietilpst Tērvetes pilskalns un Svētkalns — kulta vieta; Daugmales arheoloģijas pieminekļu komplekss — Daugmales pilskalns un senpilsētas teritorija, kā arī divi kapulauki.
1866. gadā Augusts Bīlenšteins rīkoja izrakumus Tērvetes pilskalnā un klasificēja Latvijas pilskalnus:
Citu klasifikāciju vēlāk devis Francis Balodis:
20. gadsimta 20. gados pilskalnu pētniecībā darbojies Ernests Brastiņš. Viņš apzināja 282 pilskalnus, publicēja četras grāmatas par Latvijas piecu kultūrvēsturisko novadu pilskalniem.[6] Klasificēja pilskalnus grupās pēc to mērķa:
Harijs Moora ieviesa sociālekonomiskos kritērijus.
Juris Urtāns savukārt piedāvā savu tipoloģiju:
Ādolfs Stubavs ieviesa Latvijas pilskalnu tipoloģiju pēc aizsardzības īpatnībām:
Senākie pilskalni radušies 2. gadu tūkstoša beigās p.m.ē., piemēram, Daugmales pilskalns, Padures pilskalns — 1200.—900. gadus p.m.ē. pamazām, pieaugot iedzīvotāju skaitam, pilskalnu pakājēs veidojās apmetnes, piemēram, Vīnakalnā. Brikuļu pilskalnu sākotnēji uzskatīja par nenocietinātu apmetni, bet tad, atrokot grāvi, atrada palisādi — koka žogu, kas, palielinot plakumu, bija pārcelts.[nepieciešama atsauce] Ap mūsu ēras robežu daļa pilskalnu tika pamesti (Ķivutkalns, Vīnakalns), daļa kļuva vājāk apdzīvoti (Lielvārdes, Salaspils). Pilskalnu uzplaukums vērojams no mūsu ēras 5. līdz 8. gadsimtam, kad no jauna tika nocietināti agrākie pilskalni. 10. un 11. gadsimtā izvirzījās spēcīgi nocietināti pilskalni — cietokšņi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.