Pilsoņu karš
karš starp organizētām grupām vienas valsts ietvaros / From Wikipedia, the free encyclopedia
Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.[1][2] Pilsoņu karš var būt daļa no valsts apvērsuma vai revolūcijas. Parasti vienas puses mērķis ir pārņemt kontroli pār reģionu vai valsti, gāzt pastāvošo valdību un panākt politiskās iekārtas nomaiņu. Dažreiz pilsoņu kari norisinās, lai kāda grupa vai tauta iegūtu neatkarību no pārējās valsts. Šādos gadījumos to mēdz saukt arī par neatkarības karu. Pilsoņu karā ir vērojama augsta karadarbības intensitāte, kurā nereti ir iesaistīti arī valsts bruņotie spēki. Pilsoņu karš nes lielu civiliedzīvotāju upuru skaitu un saimniecisko resursu zaudējumus.[3]
Pilsoņu karu ilgums un izpausmes stipri atšķiras pēc laikmeta. Līdz 19. gadsimtam tie bija īslaicīgi, 20. gadsimta sākuma posmā tie ilga vidēji no viena līdz pusotram gadam, bet pēc Otrā pasaules kara pilsoņu kari ilgst vidēji četrus gadus. Daudzas valstis pilsoņu kara rezultātā ir saimnieciski panīkušas, piemēram, Somālija, Birma, Uganda un Angola, kuras pirms pilsoņu kara bija uz veiksmīgas attīstības ceļa.[4]