Pirmais pasaules karš
Globāls bruņots konflikts no 1914. līdz 1918. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no 1914. gada 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karu dēvēja arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus.[1] Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas Impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.[2] Britu un franču koloniālās impērijas sasniedza savu teritoriālo maksimumu.
Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija mobilizējis tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc Taipinu sacelšanās), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja Otrajā pasaules karā. Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievainoto. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni karagūstekņu gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.[3]
Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un ķīmiskos ieročus. Karu Rietumu frontē raksturoja pozīciju karš, kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.