Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no 1914. gada 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karu dēvēja arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus.[1] Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas Impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.[2] Britu un franču koloniālās impērijas sasniedza savu teritoriālo maksimumu.

Quick facts: Pirmais pasaules karš, Datums, Vieta, Iznākum...
Pirmais pasaules karš

Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Ierakumi Rietumu frontē; britu tanks Mark IV šķērso ierakumus; britu karaliskās flotes kaujas kuģis Irresistible grimst pēc sadursmes ar mīnu Dardaneļu kaujā; kareivji gāzmaskās ar Vickers ložmetēju; divplāksnis Sopwith Camel lidojumā.
Datums1914. gada 28. jūlijs1918. gada 11. novembris
Vieta
Eiropa, Āfrika un Tuvie Austrumi (epizodiski arī Ķīna un salas Klusajā okeānā)
Iznākums Antantes uzvara. Beidz pastāvēt Vācijas impērija, Krievijas Impērija, Osmaņu impērija un Austroungārijas impērija. Jaunu valstu izveide austrumu un centrālajā Eiropā.
Karotāji
Antante:
Krievijas Impērija
Francijas Trešā republika
Britu impērija
Itālijas karaliste
ASV
un citi sabiedrotie
Centrālās lielvalstis:
Austroungārija
Vācijas impērija
 Osmaņu impērija
Bulgārijas karaliste
Komandieri un līderi
Nikolajs II
Aleksandrs Kerenskis
Mihails Aleksejevs
Aleksejs Brusilovs
Raimons Puankarē
Žoržs Klemanso
Žozefs Žofrs
Ferdinands Fošs
Roberts Nivels
Herberts Henrijs Askvits
Duglass Heigs
Džons Džellikou
Roberts Bordens
Džozefs Kuks
Endrū Fišers
Billijs Hjūdžs
Viktors Emanuels III
Vitorio Emanuele Orlando
Luidži Kadorna
Armando Diazs
Vudro Vilsons
Džons Peršings
Taišo
Alberts I
Petars I
Ferdinands I
Elefterios Venizelos
Francis Jozefs I
Kārlis I Hābsburgs
Konrāds von Hēcendorfs
Vilhelms II
Erihs fon Falkenhains
Pauls fon Hindenburgs
Reinhards Šērs
Ērihs Ludendorfs
Princis Roberts
Mehmeds V
Mehmeds VI
Ismails Envers
Mustafa Kemals Ataturks
Ferdinands I
Zaudējumi
Miruši:
5 520 000
Ievainoti: 12 831 000
Bezvēsts pazuduši: 4 121 000
Miruši:
4 386 000
Ievainoti: 8 388 000
Bezvēsts pazuduši: 3 629 000
Close

Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija mobilizējis tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc Taipinu sacelšanās), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja Otrajā pasaules karā. Pirmā pasaules kara laikā vidēji ik stundu gāja bojā 230 karavīru.[nepieciešama atsauce] Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievainoto. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni karagūstekņu gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.[3]

Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un ķīmiskos ieročus. Karu Rietumu frontē raksturoja pozīciju karš, kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.