For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Pirmsvasas augi.

Pirmsvasas augi

Vikipēdijas lapa

Pirmsvasas augi
Noras vijzobe (Tortula ruralis)
Noras vijzobe (Tortula ruralis)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
ApakšvalstsPirmsvasas augi (Bryophyta s.l.)
Iedalījums
Pirmsvasas augi Vikikrātuvē

Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (latīņu: Bryophyta sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu). Salīdzinot ar citiem augiem, tā ir savrupa augu grupa. Sūnaugus pēta botānikas nozare brioloģija.

Raksturojums

Sūnaugiem raksturīga paaudžu maiņa. No sporas izveidojas dzimumpaaudze, tā saucamais gametofīts, uz kura attīstās reprodukcijas orgāni — gametangiji ar dzimumšūnām — gametām. Pēc apaugļošanās sievišķajā dzimumorgānā — arhegonijā izveidojas zigota, no kuras attīstās bezdzimumpaaudze — sporofīts. Sporofīta sporu vācelītē attīstās sporas. Sporofīts visu dzīves laiku aug uz gametofīta, izmantojot tā uzņemtās barības vielas. Dominējošā paaudze ir gametofīts. Gametofīts var būt nediferencējies laponis vai arī diferencējies stumbrā un lapās. Sakņu sūnaugiem nav. Tās aizstāj rizoīdi, ar kuriem augs nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas. Rizoīdi saista arī atsevišķus stumbrus velēnā, kas veicina atmosfēras putekļu un nokrišņu uzkrāšanos, kā arī to izmantošanu. Ūdeni sūnaugi uzņem galvenokārt ar lapām. Sfagni uzņem ūdeni un barības vielas tikai ar lapu un stumbra hialodermu, jo tiem rizoīdi ir tikai attīstības sākumā un ļoti ātri atmirst reizē ar stumbra apakšdaļu. Atšķirībā no citu augstāko sporaugu un ziedaugu lapām, kas attīstās uz sporofīta, sūnām lapas attīstās uz gametofīta. Tomēr lapu fizioloģiskā nozīme ir līdzīga — tās ir asimilācijas orgāni, kā arī aizsargorgāni stumbra augšanas punktam un reprodukcijas orgāniem. Bez tam, kā jau minēts, tās uzņem arī ūdeni ar ūdenī izšķīdušajām minerālvielām.

Sistemātika

Pasaulē ir zināmas 22 000—27 000 sūnaugu sugu (ap 1000 ģinšu), kuras iedala 3 nodalījumos vai arī klasēs (reizēm četrās). Latvijā ir konstatētas 485 sugas, no tām 203 sugas ir aizsargājamas.

Apakšvalsts Pirmsvasas augi (Bryophytes)

  • nodalījums Antoceroti (Anthocerotophyta)
  • nodalījums Lapu sūnas (Bryophyta)
  • nodalījums Aknu sūnas (Hepatophyta)

Ārējās saites


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Pirmsvasas augi
Listen to this article

This browser is not supported by Wikiwand :(
Wikiwand requires a browser with modern capabilities in order to provide you with the best reading experience.
Please download and use one of the following browsers:

This article was just edited, click to reload
This article has been deleted on Wikipedia (Why?)

Back to homepage

Please click Add in the dialog above
Please click Allow in the top-left corner,
then click Install Now in the dialog
Please click Open in the download dialog,
then click Install
Please click the "Downloads" icon in the Safari toolbar, open the first download in the list,
then click Install
{{::$root.activation.text}}

Install Wikiwand

Install on Chrome Install on Firefox
Don't forget to rate us

Tell your friends about Wikiwand!

Gmail Facebook Twitter Link

Enjoying Wikiwand?

Tell your friends and spread the love:
Share on Gmail Share on Facebook Share on Twitter Share on Buffer

Our magic isn't perfect

You can help our automatic cover photo selection by reporting an unsuitable photo.

This photo is visually disturbing This photo is not a good choice

Thank you for helping!


Your input will affect cover photo selection, along with input from other users.