Plantagenetu dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Plantageneti (angļu: Plantagenets) bija viens no Anžū dinastijas atzariem, kas valdīja Anžū grāfistē (līdz 1206), Normandijas hercogistē (1144–1204, 1346-1360 un 1415–1450), Akvitānijas hercogistē (1152–1453), Gaskoņas hercogistē (1153–1453) un Anglijas Karalistē (1154-1485).
Henrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks, princis Viljams gāja bojā kuģim nogrimstot vētrā. Par troņmantnieku karalis testamentā iecēla Henriju (kuram nebija troņa mantošanas tiesību), savas meitas Matildes (sv. Romas impērijas ķeizara Henrika V atraitnes) dēlu no otrās laulības ar Anžū grāfu Žofruā V Plantagenetu (Geoffroy V d'Anjou dit le Bel ou Plantagenêt) no Anžū dinastijas.
Īpašvārds „Plantagenet“ ir zieds (planta genista), ar kuru izrotāt savu bruņucepuri bija karaļa Henrija II paradums, tāpēc viņu un viņa dzimtu iesauca par Plantagenetiem.