Polijas Karaliste (1025—1385)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025. gadā un pastāvēja līdz ūnijai ar Lietuvas dižkunigaitiju 1385. gadā. Šajā laikā rodas viens no Polijas simboliem, valsts ģerbonis, kurā attēlots balts ērglis uz sarkana fona. Šī perioda Polijas karalistes teritorija tika izmantota, lai pēc Otrā pasaules kara noteiktu mūsdienu Polijas robežas. Karalistes teritorija bija apmēram 250 000 kv.km un tās iedzīvotāju skaits tuvojās vienam miljonam.
|
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Polijas karalistes izveidošanu panāca Pjastu dinastijas valdnieki, kam bija vadošā ietekme Polijas hercogistē jau kopš 10. gadsimta.
Hercoga Meško I pāriešana kristietībā 966. gadā tiek uzskatīta par Polijas valsts sākumu un deva iespēju Polijai 1000. gada Gņezno kongresā saņemt valstisku atzīšanu no Svētās Romas impērijas imperatora un Romas pāvesta. Meško arī panāca galīgo rietumslāvu cilšu apvienošanos vienā valstī un poļu nācijā. Galīgā kristietības nostiprināšanās notika 12.-13. gadsimtos.
Meško dēls Boļeslavs I Drosmīgais regulāri karoja ar Svēto Romas impēriju, iesaistījās Bohēmijas mantojuma konfliktos un pēc 1018. gada saglabāja kontroli pār Morāviju, kā arī iekaroja daļu no sarkanās Rutēnijas. Īsi pirms savas nāves 1025. gadā Boļeslavs saņēma pāvesta atļauju kronēties par pirmo Polijas karali.
Karalistei nācās aizstāvēties pret spēcīgajiem kaimiņiem – Svētās Romas impēriju, Bohēmijas karalisti, Ungārijas karalisti un Kijivas Krievzemi, kā arī vēlāk pret Teitoņu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju.