Polocka - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Polocka.

Polocka

Vikipēdijas lapa

Polocka
Полацк, Полоцк

Karogs

Ģerbonis
Polocka
Polocka
Koordinātas: 55°29′N 28°48′E / 55.483°N 28.800°E / 55.483; 28.800Koordinātas: 55°29′N 28°48′E / 55.483°N 28.800°E / 55.483; 28.800
Valsts
 
Baltkrievija
Apgabals Vitebskas apgabals
Rajons Polockas rajons
Pirmoreiz minēta 862. g.
Magdeburgas tiesības 1498. g.
Citi nosaukumi Połock - poļu
Iedzīvotāji (2009)
 • kopā 83 700
Mājaslapa polisp.vitebsk.by
Polocka Vikikrātuvē

Polocka, arī Polacka (baltkrievu: Полацк, Полацак, krievu: Полоцк) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā. Vitebskas apgabala Polockas rajona administratīvais centrs ar 83 700 iedzīvotājiem (2009).

Nosaukuma izcelsme

Polockas nosaukums ir radies no Daugavas labā krasta pietekas Palatas upes vārda. Nosaukums Palata visticamāk ir baltu izcelsmes [1]. Krieviski upi sauc par Polotu, baltkrieviski par Palatu. Varjagu pārvaldītais pilskalns kriviču zemē senajās ziemeļnieku sāgās dēvēts par Paltejsborg vai Palteskja. Polockas kņazistes laikā tā dēvēta par Polotesku (Полотескъ), Lietuvas dižkunigaitijas laikā par Polacaku, pēc pievienošanas Krievijas impērijai par Polocku (Полоцк), neatkarīgajā Baltkrievijas valstī par Polacku (Полацк).

Vēsture

Pamatraksts: Polockas vēsture

Cilvēki

Polocka ir svētās Polockas Eifrosīnijas (Еўфрасіння Полацкая, 1101/1105-1173), grāmatizdevēja Franciska Skarinas (Францыск Скарына, ap 1490 - 1551), dzejnieka Polockas Simeona (Симеон Полоцкий, 1629-1680) un lielkņaza Vseslava Bračislaviča (Усясла́ў Брачысла́віч, ap 1029 – 1101) dzimtā pilsēta.

Atsauces

  1. Поспелов Е. М. Географические названия мира: Топонимический словарь / Ред. Р. А. Агеева. — 2-е изд. — М.: Русские словари, 2002. — С. 335. — 512 с. — 5000 экз.

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Polocka
Listen to this article