For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Portāls:Zinātne.

Portāls:Zinātne

Vikipēdijas lapa

Science-symbol-2.svg
 Zinātne  
Jupiter and moon.png
 Astronomija  
RocketSunIcon.svg
 Kosmonautika  

Nuvola apps kalzium.svg
Laipni lūdzam zinātnes portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par zinātni.
izmainīt  

Zinātnes portāls

Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu

Zinātne (latīņu: scientia - zināšanas, zinošs) ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas. Savukārt šīs zināšanas tiek iegūtas mērķtiecīgi zinātniekiem apkopojot un analizējot datus, ko tie iegūst, veicot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Pēc tam iegūtās zināšanas ļauj teorētiski izskaidrot, kā norisinās dažādi procesi un parādības gan dabā, gan sabiedrībā. Par zinātni sauc arī zināšanu sistemātisku kopumu kādā noteiktā sfērā.

izmainīt  

Izmeklēts raksts

2004-tsunami.jpg

2004. gada Indijas okeāna zemestrīce bija zemūdens zemestrīce, kura notika 2004. gada 26. decembrī, pulksten 07:58:53 pēc vietējā laika (00:58:53 pēc Griničas laika zonas). Tās epicentrs bija Indijas okeānā, apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no Sumatras. Zinātniekiem šī zemestrīce ir pazīstama kā Sumatras-Andamānu zemestrīce. Zemestrīce izraisīja cunami, kuru bieži dēvē par Āzijas cunami un tas izraisīja vienu no moderno laiku vēsturē postošākajām katastrofām. Bojā gājušo skaits īsti nav zināms un tas variē sākot ar 187 000 un beidzot pat ar 283 000 upuriem.

Zemestrīces tika novērtēta ar 9,3 ballēm pēc Rihtera skalas. Tātad, tā bija otrā spēcīgākā zemestrīce, kuru jebkad reģistrējis seismogrāfs. Spēcīgāka zemestrīce tika fiksēta vienīgi 1960.gadā Čīlē, kura nosaukta par Lielo Čīles zemestrīci.

2005. gada maijā tika publicēts pētījums, kas norādīja, ka pati zemestrīce ilgusi apmēram desmit minūtes (parasti zemestrīces ilgst dažas sekundes), kā rezultātā planētas ass nobīdījās par vairākiem centimetriem. Tā arī izraisīja zemestrīču vētru uz visas planētas. Zemestrīces bija novērojamas pat Aļaskā

izmainīt  

Jaunākās ziņas

2017. gada jūnijs

Pasaulē

  • (Fizika) ASV pētnieku grupa sadarbībā ar Ķīnu ir sintezējusi materiālu, kas pēc būtības ir jauna oglekļa forma. Šis materiāls ir ļoti izturīgs, bet svarīgākais ir tas, ka tas līdzīgi gumijai ir arī elastīgs. Turklāt šī oglekļa jaunā forma laiž cauri gaismu un elektrisko strāvu, kas ļauj visu to izmantot dažādās jomās no kosmiskās un kara tehnikas līdz pat sadzīves iekārtām. Oglekļa jaunā forma tika iegūta ar augstu spiedienu un temperatūru iedarbojoties uz vienu no amorfā oglekļa formām, kas tiek saukts par stikla oglekli (glassy carbon). Sākotnējais materiāls tika pakļauts 250000. atm. spiedienam un 1000° C temperatūrai, kā rezultātā ogleklis iegūst vienlaicīgi gan grafīta, gan dimanta īpašības.
  • (Astrofizika) A. Einšteina vispārīgā relativitātes teorija tika pārbaudīta ar Piena Ceļa galaktikas centrālā melnā cauruma palīdzību. Tā izgāja kārtējo pārbaudi, kad divas zvaigznes paātrināti riņķo ap mūsu galaktikas centrālo melno caurumu. Saskaņā ar zinātnieku ievāktajiem datiem, trajektorija u.c. šo zvaigžņu kustības dinamiskie parametri pilnībā saskan ar to, ko nosaka vispārīgā relativitātes teorija. Tā ir pirmā reize, kad šī teorija tika pārbaudīta ar supermasīva melnā cauruma un tā tuvāko objektu palīdzību.
  • (Paleontoloģija) 99 mlj. gadu sena putnu mazuļa paliekas tika atrastas Mjanmas dzintarā. Dzintara gabala redzamajā daļā varēja saskatīt tikai putnēna kāju, taču pētot to ar kopjūtertomogrāfu tika konstatēta arī pārējā ķermeņa lielākā daļa. Kopā ar spalvām un kauliem tur tika atklāti arī mīkstie audi. Bija iespējams noteikt pat apspalvojuma krāsu. Putnēns gāja bojā savas dzīves pirmajās dienās. Taču tam uz spārniem bija jau izveidojušās lidspalvas, kas liek domāt, ka, atšķirībā no mūsdienu putniem, šie sāka lidot uzreiz pēc izšķilšanās. Putna mazulis pieder enanhiorņu grupai, kas bija plaši izplatīta krīta periodā. Tos raksturo zobains knābis un pirksti uz spārniem. Ir zināmas ap 60 enanhiorņu sugu.

Latvijā

15. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana uz vakantajām Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekļu, korespondētājlocekļu un ārzemju locekļu vietām. Šogad saņemti 20 pieteikumi uz LZA īsteno locekļu vietām, kas ir lielākais pieteikumu skaits visā akadēmijas pastāvēšanas laikā. Saņemti arī 23 pieteikumi uz korespondētājlocekļu vietām un 5 pieteikumi uz ārzemju locekļu vietām. Atbilstoši LZA Statūtu punktam 3.8.1.1. LZA Senāts 2017. gada Rudens pilnsapulces jaunu locekļu vēlēšanām šogad ir izsludinājis 9 īsteno locekļu vakances, 12 korespondētājlocekļu vakances un 2 ārzemju locekļu vakances.

izmainīt  

Izmeklēts attēls

Lidmašīnas radīts gaisa virpulis
Autors: Fir0002

Aerodinamika ir zinātnes nozare, kura nodarbojās ar gāzveida vidu ietekmi uz citiem cietiem ķermeņiem. Attēlā redzams, ka lidmašīnai nosēžoties tiek izlaisti iekrāsoti dūmi, lai pēc tam varētu izpētīt gaisa plūsmu.

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Zinātne ir saistīti šādi portāli:

Celestia.png
Astronomija
DNA icon.svg
Bioloģija
Terrestrial globe.svg
Ģeogrāfija
RocketSunIcon.svg
Kosmonautika
Nuvola apps kweather.png
Meteoroloģija
Redcross.png
Medicīna
Stellarium Faenza.svg
Saules sistēma
izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Albert Einstein Head.jpg

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis 1879. gada 14. martā, miris 1955. gada 18. aprīlī) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko XX gadsimta zinātnieku. Izgudrotājs (izgudrojis žiroskopisko kompasu, ledusskapi, dzirdes aparātu). Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto fotoķīmijā, asteroīds, kā arī ķīmiskais elements einšteinijs.

izmainīt  

Vai tu zināji...

Lemur walking-2.jpg
izmainīt  

Lietas, ko tu varētu darīt

Nuvola apps korganizer.png

Vajadzīgais raksts Angļu vikipēdijas raksts
Biometrija en:Biometrics
Litoloģija en:Lithology
Elektrodinamika en:Classical electromagnetism
Siltumfizika en:Thermal physicsl
Nanoķīmija en:Nanochemistry
Radioķīmija en:Radiochemistry
Radioastronomija en:Radio astronomy
Astrometrija en:Astrometry
{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Portāls:Zinātne
Listen to this article

This browser is not supported by Wikiwand :(
Wikiwand requires a browser with modern capabilities in order to provide you with the best reading experience.
Please download and use one of the following browsers:

This article was just edited, click to reload
This article has been deleted on Wikipedia (Why?)

Back to homepage

Please click Add in the dialog above
Please click Allow in the top-left corner,
then click Install Now in the dialog
Please click Open in the download dialog,
then click Install
Please click the "Downloads" icon in the Safari toolbar, open the first download in the list,
then click Install
{{::$root.activation.text}}

Install Wikiwand

Install on Chrome Install on Firefox
Don't forget to rate us

Tell your friends about Wikiwand!

Gmail Facebook Twitter Link

Enjoying Wikiwand?

Tell your friends and spread the love:
Share on Gmail Share on Facebook Share on Twitter Share on Buffer

Our magic isn't perfect

You can help our automatic cover photo selection by reporting an unsuitable photo.

This photo is visually disturbing This photo is not a good choice

Thank you for helping!


Your input will affect cover photo selection, along with input from other users.