Pozitīvisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pozitīvisms (franču: positivisme, no latīņu: positīvus) — filozofijas virziens, kas deklarē, ka tiecas pēc īstām, pozitīvām zināšanām, kas balstītas pozitīvā pieredzē. Pozitīvisms radies 19. gadsimta pirmajā pusē kā idejisks virziens; nostiprinās 19. gadsimta otrajā pusē, tā ietvaros izveidojas sabiedrību izzinoša nozare — socioloģija.
Pozitīvisti noliedz filozofiju kā īpašu zinātni, kas pretendē uz patstāvību un lomu būt zinātņu zinātnei. Katra zinātne spējot attīstīties bezgalīgi, tāpēc filozofija nav vajadzīga. Par konkrētām zināšanām, nost ar pretenzijām atklāt lietu un parādību cēloņus un būtību, zinātnēm nav jāizskaidro, bet tikai jāapraksta lietas un parādības un jāatbild uz jautājumu, kā vēsture — fakti, parādības, process — fiksēt, aprakstīt, grupēt.
Šodien pozitīvisms ir pētniecības metode, kas atzīst faktus, aprobežojas ar to konstatējumu, aprakstu, uz prāta konstrukcijām.