Psihedēliskās vielas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Psihedēliskās vielas ir vielas, kas izmaina uztveri un izziņu, ierosinot psihedēlisko pieredzi.
Klasiskās psihedēliskās vielas (LSD, DMT, meskalīns, psilocibīna sēnes) pazudina uztveres robežas, kuru loma ir neļaut piekļūt parastajai apziņai nepiederīgiem signāliem, kas galvenokārt nāk no psihes (jūtas, emocijas un atmiņas), bezapziņas un zemapziņas.[1] Empatogēni un marihuāna uztveres robežas vājina nedaudz un izsauc vājākus psihedēliskos stāvokļus.
Psihedēlisko dabas produktu pielietošanai reliģiskās praksēs un dziedniecībā ir sena vēsture. Mūsdienās populārāko psihedēlisko vielu lietošana ir aizliegta. Tā ir atļauta īpašām iezemiešu grupām vai stingrā medicīniskā kontekstā (medicīniskā marihuāna un psihedēliskā terapija).