Pusvadītājs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura. Pie pusvadītājiem pieder daudzi ķīmisko elementu periodiskās tabulas IV, V un VI grupas elementi, tādi kā germānijs, silīcijs, fosfors, selēns, daži minerāli un citi. Pusvadītāji ir ārkārtīgi jutīgi pret ārējo iedarbību (temperatūras, apgaismojuma pakāpes maiņu, radioaktīvo starojumu). Šīs pusvadītāju īpašības plaši izmanto dažādai enerģijas pārveidošanai, it īpaši, lai iegūtu aukstumu, siltumu, elektrisko enerģiju no siltuma (termoelektroģenerators), no staru enerģijas (fotoelements, saules baterija), no radioaktīvā izstarojuma enerģijas (atombaterija) utt. Ar pusvadītāju aparātu palīdzību ģenerē, pastiprina un transformē maiņstrāvu. Gandrīz jebkuras mūsdienu elektroniskās ierīces darbība balstās uz pusvadītāju fizikālajām īpašībām.