Rīgas Pāvila baznīca
baznīca Rīgā From Wikipedia, the free encyclopedia
baznīca Rīgā From Wikipedia, the free encyclopedia
Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887. gadā celts Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Latgales priekšpilsētā (Augusta Deglava iela 1). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būvēts angļu gotikas stilā. Atrodas Grīziņkalnā, trijstūrveida laukumā starp Tallinas, Jāņa Asara un Augusta Deglava ielu.
Rīgas Sv. Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīca | |
---|---|
Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca, raugoties no Artilērijas ielas | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Augusta Deglava iela 1, Rīga, Latvija |
Koordinātas | 56°57′15″N 24°8′57″E |
Piederība konfesijai | Luterisms |
Iesvētīšanas gads | 1887 |
Mantojuma apzīmējums | valsts nozīmes arhitektūras piemineklis |
Mājaslapa |
pavilabaznica |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitekts | Gustavs Hilbigs, Hermanis Hilbigs |
Arhitektūras stils | neogotika |
Celtniecības sākums | 1885 |
Celtniecības beigas | 1887 |
Būvniecības izmaksas | 155 000 rubļu |
Specifikācija | |
Garums | 56,4 m |
Platums | 21,4 m |
Smailes augstums | 60 m |
Būvmateriāli | ķieģeļi |
Oficiālais nosaukums: Sv.Pāvila luterāņu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 7775 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Šobrīd mācītājs ir Ģirts Prāmnieks.
1878. gada 11. martā Rīgas rāte piešķīra līdzekļus un zemes gabalu Svētā Pāvila baznīcas uzcelšanai — pamatakmens likts 1885. gada 19. maijā. Ēku projektējis arhitekts Gustavs Hilbigs (1822—1887), bet pēc viņa nāves darbu turpinājis un pabeidzis tā dēls arhitekts Hermanis Hilbigs (1860—1939). Ēka iesvētīta 1887. gada 8. novembrī.
1912. gadā tika iebūvēti sānu portāli un pārveidoti griesti sakristejā, kā arī uzstādītas ērģeles. Altārgleznu 1937. gadā gleznojis Jānis Roberts Tilbergs.
1973. gadā Svētā Pāvila baznīcā noīrēja telpas PSRS pirmā reģistrētā Vasarsvētku draudze (mācītājs Antons Lāčkāja).[1]
Baznīcas telpās ir filmēts padomju seriāls “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.