Rīgas domkapituls
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rīgas domkapituls (vācu: Domkapitel) jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566). Rīgas domkapituls valdīja kopā ar Rīgas arhibīskapu un tajā ietilpa 12 augstākie arhibīskapijas garīdznieki domkungi jeb kanoniķi, kas dzīvoja pēc baznīcas likumiem jeb "kanona". Rīgas arhibīskapijas domkungi nāca gan no muižnieku, gan Rīgas un Tērbatas pilsoņu vidus. Domkapituls ne tikai ierobežoja arhibīskapa varu, bet 13. un 14. gadsimtā pat noteica valsts politiku.
Domkungiem bija arī savi kopīgi, prāvesta pārzināti īpašumi, zemes, pilis, baznīcas, muižas, dzirnavas un kapsēta. 14. gadsimtā Rīgas Domkapitula tiešā valdījumā atradās Ķizbeles draudzes novads ar Krimuldas pili, Doles pils Doles salā, zemes Daugavas kreisajā krastā starp Doles salu un Rīgas patrimoniālo apgabalu, nami Rīgā un zemes gabali Rīgas lauku apgabalā, kā arī Dundagas pils un Tārgales draudzes novads Ziemeļkurzemē, kas ietvēra sevī 30 ciemus ar vairākām muižām, kā arī daudz citu īpašumu.[1]