From Wikipedia, the free encyclopedia
Rihards Rudzītis (1898-1960) bija latviešu rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks. Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrības vadītājs (1936-1940).
| ||||||||||||||||
|
Dzimis 1898. gada 19. februārī Mellužos (dzimtā māja Grāvju 20b un Zemeņu ielas stūrī, mūsdienās nojaukta, vietā cita ēka) zemnieka Jēkaba Rudzīša un viņa sievas Katrīnes ģimenē. Mācījās vietējā pagasta skolā, pēc tam Luda Bērziņa ģimnāzijā Dubultos (1909-1915). Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā, kur Tērbatas Universitātē sāka studēt senās valodas (1915-1918). 1917. gadā laikrakstā "Jaunais Vārds" tika iespiests viņa pirmais dzejolis.
Bermontiādes laikā dienēja Latvijas armijā, strādāja arī avīzē „Latvju kareivis”. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām studēja filozofiju Latvijas Universitātē (1920-1931), līdztekus bija Latvijas Valsts bibliotēkas bibliotekārs un nodarbojās ar rakstniecību. 1922. gadā iznāca viņa pirmā dzejas grāmata "Cilvēka dziesmas", 1933. gadā otrā dzejas grāmata "Daiļajai Dvēselei". Šajā laikā viņš apceļoja Latviju un citas Eiropas valstis, kā rezultātā 1929. gadā tika izdotas viņa "Svētceļotāja piezīmes". Tulkoja Rabindranatu Tagori, iepazinās ar teozofisko literatūru, galvenokārt H. Blavatskas darbiem. Pēc Latvijas Rēriha biedrības vadītāja Fēliksa Lūkina lūguma rediģēja N. Rēriha "Dzīvās Ētikas" grāmatas latvisko tulkojumu. No 1936. līdz 1940. gadam Rudzītis vadīja Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrību. No 1935. līdz savai nāvei Rihards Rudzītis strādāja pie pētnieciskas grāmatas "Svētā Grāla Brālība", ko pilnībā nepaguva pabeigt.
Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu par dzīves pamatlikumiem – atkaliemiesošanās ideju, karmu "Mūži". 1948. gadā R. Rudzītis un viņa sieva tika apcietināti un izsūtīti uz Komi APSR, vēlāk uz Kazahstānas GULAGa nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr PSRS okupācijas laikā R. Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. Pēc Helēnas Rērihas vēlējuma savas dzīves pēdējos gados viņš krievu valodā uzrakstīja manuskriptu "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē", kā arī grāmatu "Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā", kas palika neizdota līdz pat 2008. gadam.
Miris 1960. gada 5. novembrī Rīgā.
R. Rudzīša dzeja dziļi izjusta, jaukskanīga, lielākoties ieturēta klasiskā pantmērā. Viņa dzejnieka būtībai raksturīgs prātnieciski reliģisks un ētisks ideālisms, tāpat garīgās skaidrības un pilnības slāpes, par ko runā arī savās apcerēs. Daudz rakstījis par māklslas, filozofijas un gara kultūras jautājumiem periodikā.[1]
2013. gada 17. februārī Jūrmalas pilsētas muzejā atzīmēja Riharda Rudzīša 115. dzimšanas dienu.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.