Rīgas Mūzikas vidusskola
Latvijas kultūras piemineklis nr. 8086 From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas kultūras piemineklis nr. 8086 From Wikipedia, the free encyclopedia
Rīgas Mūzikas vidusskola (agrāk internātvidusskola) bija profesionāli orientēta mūzikas vidusskola. Tā atradās Pleskodālē, Rīgā: Kalnciema ielā 160, kur bija skolas galvenā ēka un administrācija (mācījās 1.—4. klašu skolēni), un Šampētera ielā 98, kur izglītojās 5.—12. klašu skolēni.[1]
| Rīgas Mūzikas vidusskola | |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
  Rīgas Mūzikas vidusskola | |
 Kalnciema iela 160, Rīga, Latvija | |
| Koordinātas | 56°55′50″N 24°1′33″E |
| Informācija | |
| Skolas tips | vidusskola |
| Dibināta | 1840. gadā |
| Statuss | slēgta |
| Beigusi darbību | 2021. gadā |
| Valodas | latviešu |
| Mājaslapa |
www |
2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja Rīgas Mūzikas vidusskolas pievienošanu Rīgas Valdorfskolai.[2]
1840. gadā Pleskodāles muižā ar 208 pūrvietām zemes tika dibināta privātā "Pleskodāles Audzināšanas iestāde paklīdušiem bērniem" (vācu: Erziehungs-Anstalt für verwahrloste Kinder zu Pleskodahl). Naudu deva desmit turīgi Rīgas pilsoņi, par audzināšanas iestādes vadītāju iecēla namamāti Johanni Baumgarneri. Audzināšanas iestādē bija muižas ēkas un palīgēkas, tika uzņemti apmēram 45 bērni. Par uzturēšanos iestādē bija jāmaksā. Mācības sākās oktobrī un beidzās aprīlī. Bērni strādāja 6—8 stundas, regulāri dziedāja baznīcas dziesmas, klausījās sprediķus. Luterāņu mācītājs bija viens no svarīgākajām iestādes personām.
1879. gadā uzcēla jaunu skolas mūra ēku. Ēkas augšstāvā bija zāle, klases, ēdamistaba, virtuve, arī namatēva un meiteņu guļamistabas. Sākotnēji mācības notika vācu valodā, Baltijas pārkrievošanas laikā pārgāja uz krievu valodu. Lielu finansiālu palīdzību iestāde guva pēc tās direktora Emīla Kleina nāves. Viņš skolai testamentā novēlēja 80 tūkstošus rubļu. Uz šo ienākumu pamata 1913. gadā uzcēla jaunu ēku un veica ēku pārbūvi.
1919. gada decembrī “Pleskodāle” tika pārveidota par grūti audzināmo zēnu patversmi — četrgadīgo skolu. Patversmē dzīvoja 43 bērni, skolas pārzinis bija Pētersons. Ulmaņa valdīšanas laikā ”Pleskodāle” tika pārveidota par paraugpatversmi. 1931./1932. mācību gadā četrgadīgo skolu pārveidoja par sešgadīgo. Skolā nodibināja mazpulku organizāciju. Audzēkņi spēlēja pūtēju orķestrī. Zemi sadalīja nelielos lauciņos. Katru lauciņu apstrādāja viens audzēknis, ik rudeni rīkoja skates, darbs tika novērtēts ar atzīmi. Šajā laikā iestādīja lielo ābeļu dārzu (aptuveni 200 kociņu), izveidoja grantētus celiņus un iestādīja košumkrūmus. Par labi veiktu darbu audzēkņus apbalvoja ar ekskursijām.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā iestādi pārdēvēja par Rīgas Valsts 1. bērnu namu “Pleskodāle”, kas bija septiņgadīgā skola ar 75 audzēkņiem. Vācu okupācijas laikā bērnu nama vietā izvietoja Valsts zēnu audzināmo iestādi. 1944. gadā atjaunoja Rīgas 1. bērnu namu.
1960. gadā uz Rīgas 1. bērnu nama bāzes tika izveidota Rīgas 3. internātskola (astoņgadīgā skola). 1962. gadā skolas vajadzībām tika uzcelta internāta ēka. No 1967. gada 1. septembra skolā tika uzsāktas mācības ar padziļinātu mūzikas apguvi. No 1977. gada 20. jūlija Rīgas 3. internātskola tika paplašināta par vidusskolu. 1982. gadā skolas vajadzībām vēl papildus nodeva ēku Kalnciema ielā 118.
1990. gada 7. februārī ar rajona izpildkomitejas lēmumu skola tika pārdēvēta par Rīgas Mūzikas internātskolu, bet no 2002. gada 7. marta — par Rīgas Mūzikas internātvidusskolu. No 2006. gada 1. septembra skolā darbojās arī Ilgstoši slimojošo izglītojamo apmācības centrs, kas nodrošināja mājas apmācību ilgstoši slimojošajiem skolēniem. Skolēniem bija pieejama plaša, zaļa teritorija, kas nodrošina bērniem aktīvu atpūtu pēc mācībām.
Skola realizēja šādas izglītības programmas:
Audzēkņi muzikālās iemaņas un zināšanas apguva koros, individuālo instrumentu spēlēs, ansambļu un vokālajās nodarbībās.
Skolā darbojās 5 kori: jauktais koris „Vaidelote”, 5.—9. klašu meiteņu koris „Laine”, zēnu koris, 3.—4. klašu koris un 1.—2.klašu koris. Katrs skolēns dziedāja korī un spēlēja kādu no mūzikas instrumentiem (klavieres, flautu, klarneti, vijoli, ģitāru vai citu). Koriem bija labi panākumi. Dziesmu svētkos vairākkārt tika iegūtas godalgotas vietas.
Papildus mācībām un muzikālajai izglītībai skolēniem bija iespēja pilnveidot savu personību, iesaistoties kādā no interešu izglītības pulciņiem: aerobikas deju pulciņā, vizuālās mākslas un floristikas pulciņā, jauno ekonomistu klubā „Hermejs”, datorzinību pulciņā, „Vācu valoda ES kontekstā”, vides pētnieku pulciņā u.c.
Skolēni piedalījās dažādos konkursos, tai skaitā vokālajos un instrumentspēles, kā arī mācību olimpiādēs, iegūstot godalgotas vietas. Skolai bija šādas tradīcijas: Valsts svētku un Ziemassvētku koncerti, Ziemassvētku vakariņas, konkurss “Mis & Misters Stils”, Gada atskaites koncerts, Melnās kafijas vakars, Pēdējā zvana svētki, izlaidums u.c.
Rīgas Mūzikas vidusskola iesaistījās dažādos starptautiskajos projektos: „Baltische Junior Phonie”, „Young Ambassadors World Heritage UNESCO” u.c. Vidusskolēniem bija iespēja papildus apgūt komerczinību programmu LUMA projektā „Esi līderis!”. Skolotāju vadībā audzēkņi piedalījās dažādos konkursos un aktivitātēs (izteiksmīgās runas konkurss “Zvirbulis”, Karjeras nedēļas aktivitātes, aerobikas konkurss, intelektuālais maratons u.c.). Vides izglītības fonda projektā „Ekoskola” skolai ir piešķirts "Latvijas Ekoskolas" nosaukums un "Zaļais karogs".
Skolā mācījās skolēni no dažādiem Latvijas novadiem, ko nodrošināja labiekārtots internāts. Skolā aktīvi darbojās skolēnu pašpārvalde. Tajā iesaistās skolēni no 9. līdz 12.klasei. Skolēnu pašpārvaldes pārziņā bija pasākumu plānošana un organizēšana, arī iesaistīšanās dažādos konkursos un projektos.
Skolēnu balsis un instrumentspēle jau daudzkārt ir skandinājusi Latvijas vārdu ārpus tās robežām. Skola sadarbībā ar Polijas, Vācijas, Lietuvas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Kaļiņingradas mūzikas skolām iesaistījās dažādās starptautiskajās aktivitātēs. Regulāri tiek organizēti skolēnu apmaiņas braucieni gan mūsu valsts robežās, gan ārpus tām.
| Direktors | Laiks |
|---|---|
| Aleksandrs Lepers | 1960.—1974. |
| Francis Kokins | 1974.—1988. |
| Maija Leipciga | 1988.—2011. |
| Vēsma Grugule | no 2012. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
