From Wikipedia, the free encyclopedia
Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.[1] Agrāk tos dēvēja par indiferentajiem oksīdiem, tomēr no šī nosaukuma atteicās, jo sāļus neradošie oksīdi ir visai reaģētspējīgas vielas. Salīdzinājumā ar citiem oksīdiem, sāļus neradošo oksīdu ir ļoti maz. Pazīstamākie sāļus neradošie oksīdi ir oglekļa monoksīds CO un slāpekļa monoksīds NO. Tradicionāli pie sāļus neradošajiem oksīdiem pieskaita arī dislāpekļa oksīdu N2O, kas pēc savas molekulas uzbūves īstenībā ir slāpekļa oksonitrīds. Sāļus neradošie oksīdi ir arī mazpazīstamie silīcija monoksīds SiO, sēra monoksīds SO un sēra suboksīds S2O. Pie sāļus neradošiem oksīdiem var pieskaitīt arī ūdeņraža oksīdu — ūdeni.
Oglekļa monoksīds tikai nosacīti ir sāļus neradošs oksīds, jo reaģē ar nātrija hidroksīdu, veidojot nātrija formiātu (skudrskābes sāli):
CO arī veidojas, termiski sadalot skudrskābi:
Tomēr, tā kā šajās reakcijās mainās oglekļa oksidēšanas pakāpe, skudrskābe nav oglekļa monoksīdam tieši atbilstoša skābe.
Oglekļa un slāpekļa monoksīdi viegli oksidējas, veidojot skābus augstākos oksīdus:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.