Gradācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gradācija (cēlies no latīņu: gradatio, cēlies no gradus — ‘pakāpiens, pakāpe’) jeb salīdzināmā pakāpe ir gramatiskā kategorija, kas rāda kādas pazīmes piemitības pakāpi.[1] Gradācija latviešu valodā piemīt īpašības vārdiem un apstākļa vārdiem, kas veidoti no īpašības vārdiem.
Pastāv trīs salīdzināmās pakāpes: pamatpakāpe (pozitīvs), pārākā pakāpe (komparatīvs) un vispārākā pakāpe (superlatīvs). Ir valodas, kurās ir vienīgi divas salīdzināmās pakāpes: pozitīvs un elatīvs.[1] Latviešu valodā ir zudušas senās baltu gradācijas formas.[1] Pastāv sintētiskais (jauks—jaukāks—visjaukākais) un analītiskais (jauks—pats jaukākais) gradācijas izteikšanas veids.[1]
Pamata pakāpe nosauc pazīmi, pārākā pakāpe norāda, ka pazīme piemīt lielākā mērā, savukārt vispārākā pakāpe norāda, ka pazīme piemīt vispārākajā pakāpē.[2]
Latviešu valodā pastāv vārdi, kam netiek veidotas salīdzināmās pakāpes.[2] Tā ir daļa īpašības vārdu, kam ir izskaņa -ējs, -isks, -īgs, -āls.[2] Vēl salīdzināmās pakāpes nepiemīt tiem īpašības vārdiem, kuru nosauktā pazīme nevar ne palielināties, ne samazināties, piemēram, akls, mūžīgs, bezgalīgs, bass.[2]