Saliešu dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Saliešu dinastija (vācu: Salier) bija viduslaiku vācu augstmaņu dinastija, kuras četri pārstāvji no 1024. līdz 1125. gadam bija Svētās Romas impērijas imperatori. Cēlusies no Frankijas hercogu dzimtas. Saliešu dinastijas sākotnējo varenību novājina investitūras strīds ar Romas pāvestiem un augstmaņu dumpji.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Saliešu dinastija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Dinastijas aizsācējs Konrāds Sarkanais (922—955) apprecēja imperatora Otona I meitu Liutgardi un 944. gadā tika iecelts par Lotaringas hercogu, taču pēdējos divus dzīves gadus piedalījās dumpī pret imperatoru. Viņa vienīgais dēls, 948. gadā dzimušais Oto bērnības lielāko daļu pavadīja imperatora galmā. 978. gadā Oto tēvocis, imperators Oto II viņu iecēla par Karintijas hercogu un Veronas markgrāfu, taču abus titulus viņam nācās zaudēt 985. gadā par labu Bavārijas hercogam. Pēc Bavārijas hercogistes hercoga Heinriha II nāves 955. gadā Oto saņēma atpakaļ Veronas markgrāfisti. Pēc imperatora Oto III negaidītās nāves 1002. gadā, Oto bija viens no kandidātiem karaļa vēlēšanās, taču atsauca savu kandidatūru, par ko tika atlīdzināts ar Karintijas hercoga titula atjaunošanu. Oto bija četri dēli: Bruno (996. gadā kļuva par pāvestu Gregoru V), Konrāds (pēc Oto nāves 1004. gadā kļuva par Karintijas hercogu), Vilhelms (no 1028.—1047. bija Strasburgas bīskaps) un Heinrihs (Špeijeras grāfs, nākamā imperatora Konrāda II tēvs).