Saprotrofi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Saprotrofi (grieķu: σαπρός — puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Citi lietojamie nosaukumi šai organismu grupai, kas tiek izdalīta pēc tās barošanās principa, ir reducenti (latīņu: reduco — atgriešanās, atjaunošanās), saprofīti (grieķu: σαπρός + φυτόν — augs), saprofili (grieķu: σαπρός + φιλία — alkas), destruktori (latīņu: destruo — iznīcināt, sagraut), sadalītāji (no angļu: decomposers — sadalītāji). Senākā pagātnē pie saprofītiem pieskaitīja tikai augus un baktērijas, bet mikroskopiskās saprotrofās sēnes sauca par saprobēm, taču mūsdienās ir pārskatīta sēņu loma augu saprotrofajos procesos[1] un notiek terminoloģiskas maiņas. Pagaidām avotos latviešu valodā parasti kā sinonīmi sastopami apzīmējumi "saprofīti" un "saprotrofi", ar noslieci par labu pēdējam.
Pārējās lielās organismu grupas pēc to barošanās veida ir autotrofi (parasti tie ir augi), kuri sintezē viņiem vajadzīgās organiskās barības vielas no neorganiskajiem savienojumiem, un dzīvnieki, kuri kopā ar sēnēm ietilpst kopīgā heterotrofu grupā kā citu organismu radīto vielu patērētāji, kuri paši tās nerada.
Gan starp sēnēm, gan starp baktērijām tikai daļa ir tīri saprotrofi: ievērojama daļa sēņu veido mikorizu, simbiotisku sēņu hifu sadarbību ar koku saknēm, kas tām daļēji vai pilnīgi aizstāj barības vielu ieguvi tieši no augsnes. Daļa šādu simbiozi veido ar aļģēm, radot ķērpjus, vai parazitē uz citiem organismiem (ieskaitot citas sēnes).[2] Tomēr, vairums sēņu ir saprotrofas.[3] Daļa baktēriju arī dzīvo simbiozē vai parazitē uz citiem organismiem.