Sarajevas aplenkums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sarajevas aplenkums bija kauja Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā Bosnijas kara laikā. Tas ilga gandrīz četrus gadus (1425 dienas) no 1992. gada 5. aprīļa līdz 1996. gada 29. februārim.
Sarajevas aplenkums | |||||
---|---|---|---|---|---|
Daļa no Bosnijas kara | |||||
|
Kad Bosnija un Hercegovina ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas pēc 1992. gada neatkarības referenduma, Bosnijas serbi (kuru mērķis bija izveidot Serbu Republiku) aplenca Sarajevu 13 tūkstošu cilvēku sastāvā,[1][2][3] kas izvietojās apkārtējos kalnos. No turienes viņi uzbruka pilsētai ar artilēriju, ieročiem, tankiem.[4] 1992. gada 2. maijā serbi uzsāka pilsētas blokādi. Bosnijas valdības bruņotie spēki (ap 70 tūkstošiem)[5] bija slikti apbruņoti un nespēja lauzt aplenkumu. Aplenkums beidzās dažus mēnešus pēc Deitonas vienošanās noslēgšanas, kas arī noslēdza Bosnijas karu.
Aplenkuma laikā kopumā tika nogalināti 13 952 cilvēki, no kuriem 5434 bija civiliedzīvotāji. Pēc kara ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai notiesāja četras serbu amatpersonas par noziegumiem pret cilvēci. Stanislavam Galičam[6] un Dragomiram Miloševičam[7] tika piespriesti attiecīgi mūža ieslodzījums un 29 gadu ieslodzījums. Tika notiesāti arī abi Bosnijas serbu politiskie un militārie līderi Radovans Karadžičs[8] un Ratko Mladičs. Kopā ar Srebrenicas slaktiņu šis tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām.