Saulgrieži
From Wikipedia, the free encyclopedia
Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties'[1]) ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem[2][3], jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts. Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu, bet ziemas saulgrieži — 21. vai 22. decembrī un tie ir astronomiskās ziemas sākums.
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Saulgrieze.
Viduspunktu starp saulgriežiem iezīmē pavasara un rudens ekvinokcijas jeb vienādības.
Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tie ir Jāņi un Ziemassvētki.