From Wikipedia, the free encyclopedia
Savojas Adele, arī Adele, Aliksa jeb Morjēnas Adelheida (franču: Adélaide de Maurienne, dzimusi 1092. gadā, mirusi 1154. gada 18. novembrī) bija Savojas Umberto II un Burgundijas Žizeles meita. Pāvests Kaliksts II bija viņas brālēns, taču viesojies Francijas karaļa galmā bija tikai vienreiz. Adeles tēvs nomira 1103. gadā un māte apprecējās ar Monferatas Renjē I.
Savojas Adele Adélaïde de Savoie | |
---|---|
Francijas karaliene - konsorte | |
1115. gadā — 1137. gada 1. augustā | |
Dzimusi |
1092. gadā Senžandemorjēna (Saint-Jean-de-Maurienne), Francijas karaliste (Savoja, Francija) |
Mirusi |
1154. gada 18. novembrī (61—62 gadu vecumā) Parīze, Francijas karaliste ( Francija) |
Apglabāta | Senpjēra baznīca Monmatrā, Parīze, Francija |
Dzīvesbiedrs |
|
Bērni |
|
Dinastija | Savojas dinastija, Kapetingu dinastija |
Tēvs | Savojas Umberto II |
Māte | Burgundijas Žizela |
Reliģija | katolisms |
1115. gada 3. augustā Parīzes Dievmātes katedrālē notika Adeles kāzas ar Luiju VI. Luijam viņa bija otrā sieva. Adele tika uzskatīta par neglītu, taču vienlaikus par laipnu un dievbijīgu. Laulībā piedzima astoņi bērni - seši dēli, no kuriem otrais kļuva par Luiju VII, un divas meitas:
Pēc Luija VI nāves Adele pretēji tā laika karalisko atraitņu paražām neiestājās klosterī, tā vietā viņa aprecēdamās ar Monmorensī Metjū I, kuram dzemdēja meitu, un joprojām aktīvi piedalīdamās Francijas galma dzīvē un reliģiskajās aktivitātēs.
Adele ir viena no divām karalienēm, kuras ir pieminētas Viljama Dagdeila leģendās. Saskaņā ar leģendu, Francijas karaliene Adele bruņinieku turnīra laikā iemīlējusies jaunā bruņiniekā Viljamā d'Albinī, taču viņš jau bijis saderinājies ar Anglijas karalieni Adelīzu un atteicies ielaisties mīlas dēkā. Greizsirdīgā Adele ievilinājusi bruņinieku izsalkuša lauvas ķetnās, taču viņš ar kailām rokām izrāvis zvēram mēli un to nogalinājis.
1153. gadā viņa iestājās Monmatras klosterī, kuru nodibināja Luijs VII. Adele nomira 1154. gada 18. novembrī klosterī un tika apglabāta Monmatras Senpjēras kapsētā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.