Semītu valodas
afroaziātu valodu saimes atzars / From Wikipedia, the free encyclopedia
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā. Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda (ieskaitot visas varietātes), kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni cilvēku,[1] amharu valoda (27 miljoni),[2][3] tigrinja (ap 6,7 miljoni), ivrits (ap 7 miljoni) un aramiešu valoda.
Semītu valodas | |
---|---|
Ģeogrāfiskā izplatība | Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala, Malta |
Ģenētiskā klasifikācija |
afroaziātu valodas
|
Atzari |
|
ISO 639-2 | sem |
Āfrikas ziemeļi un Arābijas pussala. Semītu valodu izplatības areāls iekrāsots oranžā krāsā |
Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļu rakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.