Baznīcslāvu valoda
pirmā literārā slāvu valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda[1] jeb senmaķedoniešu valoda[2][3][4] bija senākā literārā slāvu valoda, kas tika attīstīta uz Saloniku reģiona 9. gs. slāvu dialekta pamata. Galveno ieguldījumu valodas attīstībā deva Bizantijas grieķu[5] misionāri Kirils un Metodijs, kas šajā valodā veica Bībeles un citu rakstu tulkojumus no grieķu valodas. Baznīcslāvu valoda joprojām tiek lietota kā vairāku slāvu tautu pareizticīgo baznīcu liturģiskā valoda.
Ātrie fakti Baznīcslāvu valoda словѣньскыи ѩзыкъ, Valodas kodi ...
Baznīcslāvu valoda словѣньскыи ѩзыкъ | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Austrumeiropa | |
Valodas izmiršana: | tikai liturģiskā valoda | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Austrumu Baznīcslāvu valoda | |
Rakstība: | Glagolica, kirilica | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | cu | |
ISO 639-2: | chu | |
ISO 639-3: | chu | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt