Septiņgadu karš

Bruņots konflikts Eiropā un citviet pasaulē no 1756. līdz 1763. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia

Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756. un 1763. gadu, iesaistoties visām tā laika Eiropas lielvalstīm. Kara pretinieces bija Lielbritānijas, Prūsijas un tai sabiedroto vācu valstu savienība pret Austrijas, Francijas, Krievijas, Zviedrijas un Saksijas savienību. Pēc separātā Pēterburgas miera līguma noslēgšanas 1762. gada maijā Krievija kļuva par Prūsijas sabiedroto pret Zviedriju. Portugāle (Lielbritānijas pusē) un Spānija (Francijas pusē) konfliktā tika iesaistītas vēlāk.

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā.
Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759).

Karadarbība norisinājās kā Eiropā, tā kolonijās, Septiņgadu karš Eiropas vēsturē bija pirmais karš par kolonijām. Globālā rakstura dēļ Vinstons Čērčils konfliktu aprakstīja kā "Pirmo pasaules karu".[1] Kara rezultātā gāja bojā apmēram 900 000 - 1 400 000 cilvēku un būtiski izmainījās vairāku iesaistīto dalībvalstu robežas un varas balanss.