Sibīrijas mēris
akūta slimība, kuru izraisa baktērija Bacillus anthracis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Sibīrijas mēris, liesas sērga jeb Sibīrijas čūla (latīņu: anthrax) ir akūta, ļoti bīstama infekcijas slimība, kuru ierosina baktērijas Bacillus anthracis. To cilvēks var iegūt tiešā veidā no mājlopiem un savvaļas dzīvniekiem, kā arī nonākot saskarē ar lopkopības produktiem, piemēram, ar ādu, vilnu. Sibīrijas mēra baktērijas var saglabāties ādā vai vilnā vairākus gadu desmitus.[6]
Sibīrijas mēris | |
---|---|
Sibīrijas mēra baktēriju izraisīts karbunkuls | |
Specialitāte | Infektoloģija, veterinārmedicīna |
Simptomi |
Ādas forma: mazs blisteris ar apkārtējo pietūkumu Inhalācijas forma: drudzis, sāpes krūtīs, elpas trūkums Zarnu forma: slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā Injekcijas forma: drudzis, abscess |
Cēloņi | Bacillus anthracis[1] |
Riska faktori | Darbs ar dzīvniekiem, ceļotājiem, pasta darbiniekiem, militārpersonām[2] |
Diagnostikas metode | Pamatojoties uz antivielām vai toksīnu asinīs, mikrobu kultūru |
Profilakse | Vakcinācija pret Sibīrijas mēri, antibiotikas[3] |
Ārstēšana | Antibiotikas, antitoksīns[4] |
Biežums | >2000 gadījumi gadā[5] |
- Šis raksts ir par infekcijas slimību. Par citām jēdziena mēris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Sibīrijas mēra sporas ir izmantotas un var tikt izmantotas kā bioloģiskais ierocis. Bioloģisko ieroču programmas, kur izmantots Sibīrijas mēris, bijušas Apvienotajā Karalistē, Japānā, ASV, Krievijā un Irākā.[7]