Simts dienu ofensīva
From Wikipedia, the free encyclopedia
Simts dienu ofensīva ir neformāls kopējs nosaukums Antantes uzbrukuma operācijām Pirmā pasaules kara Rietumu frontē no 1918. gada 18. jūlija līdz 11. novembrim, kas izraisīja Vācijas impērijas militāru un politisku sabrukumu, vainagojoties ar 11. novembra pamiera noslēgšanu. Par Simts dienu sākumu dažreiz uzskata arī veiksmīgo uzbrukuma operāciju, kas sākās 8. augustā. Vācu Pavasara ofensīva Rietumu frontē atsāka kustības karu, kurā Simts dienu ofensīvas nepārtraukto uzbrukumu virkne sagrāva vācu armijas kaujas spējas.[1]
Simts dienu ofensīva | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Francija Britu impērija ASV Beļģija Itālija Portugāle Siāma |
Vācijas Impērija Austroungārija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Filips Petēns (Philippe Pétain) Ferdinands Fošs (Ferdinand Foch) Duglass Heigs (Douglas Haig) Džons Peršings (John J. Pershing) Alberts I (Beļģija) ( King Albert I) |
Pauls fon Hindenburgs (Paul von Hindenburg) Erihs Ludendorfs (Erich Ludendorff) Vilhelms Grēners (Wilhelm Groener) | ||||||
Spēks | |||||||
1918. gada 11. novembrī: Francija ap 2 559 000 Britu impērija ap 1 900 000 ASV ap 1 900 000 Beļģija ap 190 000 |
1918. gada 11. novembrī: Vācijas impērija ap 3 562 000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
18. jūlijs — 11. novembris: 1 070 000 Francija 531 000 Britu impērija 412 000 ASV 127 000 |
18. jūlijs — 11. novembris: Vācijas impērija 1 172 075 ~ 100 000+ nogalināti 685 733 ievainoti 386 342 sagūstīti 6 700 artilērijas lādiņi |
Vācu veiksmīgais uzbrukums 1918. gada martā izraisīja krīzi, kuru izdevās atrisināt par sabiedroto virspavēlnieku ieceļot Ferdinandu Fošu, kurš sāka plānot pretuzbrukumu. Foša pirmais mērķis bija atgūt vāciešiem zaudētās teritorijas, veiksmes gadījumā tos 1918. gadā padzenot no Francijas un Beļģijas teritorijas, kas novestu pie galvenā uzbrukuma pašai Vācijas teritorijai 1919. gadā.